Lai kvalitatīvi nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus speciālistu trūkuma apstākļos, ārsti un māsas šobrīd spiesti strādāt pusotru un pat 1,7 slodzes. Ja vēl nesen valsts par mediķu darbu nemaksāja pilnvērtīgi, tad Satversmes tiesas spriedums to mainījis. To, kādas būs papildu izmaksas, neviens vēl nezina, bet izmaksas būšot augstas.
“Protams, ka nevaram [maksāt par virsstundām]. Tādu resursu mums nav.
Mēs šobrīd precizējam aprēķinus, bet es jau šobrīd varu pateikt, ka tādu resursu, lai šobrīd apmaksātu virsstundas, mums šobrīd nav,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Šobrīd Austrumu slimnīca par pagarināto darba laiku mēnesī papildus samaksā 300 000 eiro. Nākamgad, pildot tiesas lēmumu, šis skaitlis varētu dubultoties. “Te jau problēma slēpjas ne tikai finansējumā - to vēl varētu atrast -, bet darba roku trūkumā. Mēs aktīvi strādājam, mēģinām piesaistīt māsas, rezidentus, vidējo personālu, bet tas ir akūts trūkums. Tas, ka gadā divus jaunos ārstus izdodas piesaistīt, tas neatrisina šo jautājumu,” stāsta Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Slimnīcu pārstāvji arī uzsver – jaunais regulējums ārstiem par virsstundām ļaus saņemt dubultu atlīdzību, taču vienlaikus noteiks griestus, cik daudz virsstundas ārsts var nostrādāt.
“Tas mums uzliek pienākumu efektivitātei. Pēc ekonomikas likumiem, ja mums ir algu pieaugums, vajag pieaudzēt efektivitāti. Šis mums bija dzinulis, kas liks pēc tās skatīties,” saka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.
Vēl otrdienas rītā premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) raidījumam “Rīta panorāma” Satversmes tiesas sprieduma izpildei un virsstundu atalgojumiem nākamā gada budžetā papildus solīja 10 miljonus eiro. Slimnīcu pārstāvji uzskata, ka ar šo naudu nepietiks.
“Pēc manām domām 10 miljoni šo summu nesegs, ja mēs gribam nodrošināt pakalpojumus tieši tādā pašā līmenī, kā tas ir šogad.
Ja mēs samazinām pakalpojumu apjomu, tātad slodzi, tad šī summa pasliktinās pacientu pieejamību,” saka Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Savukārt veselības ministre Anda Čakša, vaicāta, vai pacients šajā situācijā nekļūs par ķīlnieku, atbildēja noliedzoši. “Nē, es teiktu, ka mums jādara viss, lai tieši rūpētos par pacientu. Te mums bija diskusijas – vai mēs strādājam ārstu vai pacientu interesēs. Mēs vienojāmies, ka strādājam pacientu interesēs,” norāda Čakša.
Sanāksmē Veselības ministrija uzdevusi slimnīcām apkopot, cik daudz naudas nepieciešams papildu izmaksu segšanai. Tikmēr slimnīcu pārstāvji atzīst – šis tiesas lēmums varētu kalpot kā iemesls veselības pakalpojumu tarifu palielināšanai.
KONTEKSTS:
Darba likums par virsstundām paredz maksāt dubultā. Taču mediķiem krīzes laikā 2009.gadā virsstundas tika pārdēvētas par pagarināto normālo darba laiku, un samaksa bija tikai nedaudz lielāka par pamatlikmi.
Tas tika apstrīdēts Satversmes tiesā, kura šogad maijā atzina - mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojums neatbilst Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam. Šāds spriedums nozīmē to, ka no nākamā gada 1.janvāra mediķiem par virsstundu darbu pienākas taisnīga atlīdzība jeb dubulta samaksa.
Veselības ministre solīja, ka plānotais algu pieaugums, kam arī vēl jāatrod nauda, uz šī rēķina netiks samazināts.
