Panorāma

Publiskajām slimnīcām piešķirs papildu naudu energoresursiem

Panorāma

Eksperti: Krievijai jāsamaksā par karu Ukrainā

Slimnīcas brīdina, ka nāksies pārtraukt plānveida palīdzību

Slimnīcas brīdina par plānveida palīdzības pārtraukšanu; koalīcija sola naudu energocenu kompensācijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Slimnīcu biedrība aprēķinājusi, ka, nesaņemot no valsts pilnu samaksu par pacientu ārstēšanu, slimnīcām šogad izveidosies vismaz 88 miljonus eiro liels parāds. Gan Veselības ministrija, gan galvenais veselības naudas maka turētājs – Nacionālais veselības dienests – atzīst, ka ārstniecības iestāžu prasības ir pamatotas un situācija ir patiešām kritiska. Valdošā koalīcija sola piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām.

ĪSUMĀ:

  • Valsts par viena pacienta ārstēšanu slimnīcām maksā 1090 eiro.
  • Slimnīcas: patiesībā izmaksas ir no 1159 līdz 2400 eiro.
  • Starpību daudzas slimnīcas pašlaik sedz no savas naudas, izmantojot peļņu.
  • Slimnīcu biedrība: tas nav pareizi, peļņa jāiegulda attīstībā.
  • VM: situācija ir kritiska, jāskaidro valdībai, ka papildu nauda nozarei nepieciešama.
  • NVD: ja papildus naudas nebūs, būs jātaupa, pakalpojumi jāierobežo.
  • Nemainot tarifus, nesamaksātā summa slimnīcām būs 88 miljoni eiro.
  • Slimnīcas pieļauj: par nesamaksātu ārstēšanu valsts var izsniegt parādzīmes.
  • Tāpat slimnīcas varētu sniegt tikai neatliekamo palīdzību un dažus pakalpojumus par maksu.
  • Ministrijā sola primāri palīdzēt segt pieaugošās elektrības izmaksas.

Ārstēšanas izmaksas lielākas, nekā valsts tarifi

Iepriekš izskanējusi informācija par dažādām summām, kādu trūkst, lai šogad slimnīcas varētu pilnvērtīgi darboties un ārstēt pacientus, un pēc Veselības ministrijas lūguma Slimnīcu biedrība veikusi precīzākus aprēķinus, balstoties pagājušā gada cenās.

Bez papildu finansējuma slimnīcām šogad veidosies 88 miljonu eiro parāds
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Valsts par viena pacienta ārstēšanu maksā 1090 eiro, taču tas ir "zem pašizmaksas".

Patiesās izmaksas ir ievērojami augstākas: no 1159 eiro pirmā līmeņa slimnīcās līdz pat 2400 eiro lielajās universitātes slimnīcās.

Starpību, kas veidojas, daudzas slimnīcas pašlaik sedz no savas naudas, izmantojot peļņu, bet tas nav pareizi, uzskata Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

"Slimnīcas atzīst, ka [pagājušā] gada noslēgums būs ar peļņu visdrīzāk. Tas ļauj mums kaut kā [šī gada] pirmos mēnešus amortizēt situāciju, jo, ja arī tagad aug cenas, joprojām ir dārga elektrība, joprojām ir dārga degviela un medikamenti ir dārgi, un arī ārpakalpojumi, un ēdināšana, bet slimnīcām nav jāiegulda nauda rītdienas ārstēšanā, slimnīcām ir tiesības peļņu ieguldīt savā attīstībā, tas ir tikai un vienīgi pareizi," pauda Daina Mūrmane-Umbraško.

Slimnīcu biedrības pārstāve uzsvēra, ka slimnīcām no savas naudas nav jāsedz deficīts, kas rodas tāpēc, ka valsts noteiktie tarifi neatbilst pakalpojumu cenām.

"Mums nav kompensēts minimālās algas pieaugums, mēs joprojām ēdinām pacientus it kā pēc valsts noteiktā 3 eiro tarifa, bet reāli divas reizes dārgāk, jo nevar nodrošināt kvalitatīvu ēdienu par tādu naudu.  Vēl runa ir par medikamentiem. Tā taupība var novest pie kvalitātes samazināšanās," atzina SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa. 

Ar zaudējumiem janvāri beidza arī slimnīca "Ģintermuiža". Lai gan elektrības patēriņu izdevies samazināt par 8000 kilovatiem, rēķini noēd visu naudu.

"Bet PVN ir ievērojami lielāks. Samaksājam atpakaļ vairāk, nekā iepriekš saņēmām. Un tā ir negodīga situācija. Jo veselības aprūpes pakalpojums nav apliekams ar PVN, un mēs maksājam valstij vairāk," norādīja slimnīcas "Ģintermuiža" vadītājs Artūrs Bērziņš.

Šis temats par izmaksu neatbilstību reālajām izmaksām medicīnā gan var šķist vecs kā pasaule, tomēr pašlaik viss ir sadārdzinājies sevišķi strauji, tāpēc arī Veselības ministrija atzīst, ka situācija ir kritiska un tāpēc tā jāizskaidro valdībai, lai pierādītu, ka papildu līdzekļi nozarei tik tiešām nepieciešami.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins norādīja, ka "šis vingrinājums mums palīdzēs nonākt līdz ļoti precīzai informācijai, kur ir tā starpība, kur ir tā problēma, ka tā nav izdomāta".

"Protams, cilvēkam no malas var izskatīties, ka 1,6 miljardi ir pietiekama summa, lai uzturētu visu ko, ne tikai veselības aprūpi, bet šeit ir jāapzinās, ka šeit mēs runājam par kaut kādu pakalpojumu, ko mēs gribam saņemt," sacīja Kņigins.

1,6 miljardi, ko piemin Veselības ministrijas pārstāvis, ir kopējais šogad plānotais valsts finansējums veselības aprūpei. Tas šķiet iespaidīgi, tomēr slimnīcām ar plānoto būs par maz.

Papildus nauda, pacientu iemaksas, vai pakalpojuma apjoma  samazinājums

Arī Nacionālais veselības dienests atzina, ka gadījumā, ja papildu naudas nebūs, būs jādomā, kur ietaupīt – kādu ārstēšanu vairs nesniegt vai ierobežot.

Protams, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniegs jebkuros apstākļos, bet, ja citi pakalpojumi nebūs sasniedzami un veidosies rindas, tas nenovēršami palielinās neatliekamās medicīnas slodzi, un turklāt neatliekamā medicīna ir viens no dārgākajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

"Situācija ir absolūti skaidra. Pie augošajām izmaksām tie risinājumi ir – vai nu papildu finansējums no valsts, vai paši pacienti (maksā), vai otrādi – pakalpojuma apjoma  samazinājums," atzina Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns.

Savukārt Kņigins informēja, ka piektā līmeņa jeb klīniskās universitātes slimnīcās viena pacienta ārstēšana izmaksā no 2400 eiro, ceturtā līmeņa jeb lielajās reģionālajās slimnīcās minētā summa ir 1941 eiro, trešā līmeņa slimnīcās – 1979 eiro, otrā – 1841 eiro, bet pirmā līmeņa slimnīcās – 1159 eiro.

"Šie aprēķini ir balstīti uz pagājušā gada reālajām izmaksām, bet par šo gadu mēs vēl neesam rēķinājuši, jo vēl ir 20% inflācija, kuru valdība galīgi nav ņēmusi vērā. Valsts mums 1700 eiro vietā samaksā 1090 eiro, un

kopējais zudums jeb nesamaksātā summa slimnīcām ir 88 miljoni eiro," norādīja Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs.

Viņš redz divus iespējamos risinājumus šajā situācija. Slimnīcas rosina, ka gadījumā, ja valsts neizmaksās minētos 88 miljonus eiro, tad "tās var aprēķināt, par cik slimnīca ir dotējusi valsti un, lai valsts par šo summu izsniedz parādzīmes".

Līdzīgi šobrīd tiek darīts ar pacientiem, piemēram, ja viņš nevar samaksāt pacienta nodevu slimnīcā, tad iestāde uzraksta, cik liels ir parāds un kādā laika posmā tas ir jānomaksā.

Tāpat slimnīcas rosina, ka tās varētu sniegt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, un, piemēram, vienu reizi nedēļā tos pakalpojumus, kas ir valsts apmaksāti, sniegt par maksu.

Valsts sola atbalstu energoresursu cenu segšanai

Budžeta otrajā lasījumā tarifu palielinājums ir iekļauts, bet ne pietiekoši. Stacionāro pakalpojumu apmaksai no valsts budžeta tiek tērēts 550 miljoni eiro.

Ministrijā sola primāri palīdzēt segt pieaugošās elektrības izmaksas.

"Uzreiz pēc budžeta apstiprināšanas mēs plānojam iet valdībā ar pieprasījumu pēc energoefektivitātes resursu segšanas, mums apkopojums rāda, ka slimnīcas rēķinos ir pārmaksājušas piecus miljonus pāri tam, ko 2021. gadā," informēja Boriss Kņigins.

Taču visas slimnīcas jau tagad brīdina, ka cietīs tie pacienti, kas vēl var gaidīt, un jau tā garās rindas kļūs vēl garākas. Jau kovida laikā pieauga rindu garums. Daudziem slimības ir ielaistas, jo pandēmijas laikā viņi netika pie ārsta vai uz izmeklējumu. Nu draud vēl viena paciešanās un pagaidīšana.

Valdošā koalīcija tikmēr panākusi vienošanos par papildu naudas piešķiršanu energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām.

No 10 līdz 11 miljoniem eiro šim mērķim tiks rasti kā ietaupījums no tiem līdzekļiem, ko valdība jau iepriekš bija paredzējusi energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanas pasākumiem.

"Mūsu vienošanās ir, ka tad, kad mēs identificējam, ka ir kāda programma, kas netiek īstenota, tad mēs, kopīgi koleģiāli vienojoties, nevis to naudu pārdalām esošās ministrijas iekšienē, bet, ka mēs runājam par to, kur valstij kopumā ir, ja atbrīvojas šī nauda, nepieciešama. Šis ir viens no potenciālajiem arī 2023. gada avotiem papildu finansējumam veselības aprūpes sistēmai, bet arī citām kopīgām mūsu prioritātēm," informēja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Pēc valdošās koalīcijas politiķu tikšanās Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta", kuras pārziņā šobrīd ir Veselības ministrija, pauda, ka valdībai ar laiku ir jāpanāk nospraustais mērķis – 12 % no visiem valsts budžeta izdevumiem veselībai.

KONTEKSTS:

Veselības jomai šā gada budžetā plānots papildus novirzīt 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai,  taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Taču līdz Saeimas Budžeta komisijas galīgajam lasījumam sagatavotajā budžeta projektā vēl papildus nauda veselības aprūpei nav paredzēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti