Oļģerts Miķelsons, bijušais būvinženieris, dzīvo savā mūža darbā – Misiones draudzes baznīcā Čiekurkalnā. Visa baznīcas apdare, zvanu tornis un raksti ir Oļģerta 30 gadu roku darbs. Tieši no šejienes viņu agrā svētdienas rītā ātrā palīdzība aizveda uz slimnīcu, jo bija kritis un sasitis plecu.
Tuviniece netika uzreiz līdzi, bet pieteica mediķiem – Oļģerts neko neatceras, lai noteikti pieraksta viņas telefonu un zvana. Kad pēc dažām stundām viņa ieradās Traumatoloģijas slimnīcā, dežūrārsts pateica, ka Oļģerts jau izrakstīts.
Šausmu pārņemti, tuvinieki sāka meklēt Oļģertu - braukāja pa apkaimes ielām, iztaujāja gājējus. Tuvinieki arī vērsās policijā, kas apziņoja savas ekipāžas.
Draugi Oļģertu atrada vakarā Stradiņa slimnīcā. Kāds bija izsaucis ātro palīdzību pie cilvēka, kurš acīm redzami ir vairākas reizes kritis. Kur viņš bija visu dienu un kas noticis, nav zināms.
“Esam spiesti uzņemties atbildību, kaut gan personālam neradās šaubas - kungs bija adekvāts, teica, ka brauks ar trolejbusu,” skaidro Traumatoloģijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš. Slimnīcā Oļģerts bija nosaucis savu adresi Pērnavas ielā. Tas ir nams, kurā viņš dzīvoja bērnībā, bet tagad jau sen mīt Čiekurkalnā. Zariņš gan piebilst – ja šādi gadījumi kungam gadās, varbūt tuviniekiem būtu jābrauc līdzi.
Latvijā bijuši vairāki skaļi gadījumi, kad no slimnīcas izlaisti pacienti pazūd un diemžēl tiek atrasti jau miruši. Pēdējos gados rakstisku sūdzību skaits samazinājies, taču par šādiem jautājumiem Veselības inspekcija zvanus saņemot telefoniski.
Tikmēr “ātrās palīdzības” pārstāvji skaidro, ka viņu mašīnas nav domātas tuvinieku pārvadāšanai. Īpaši, ja pacients cietis smagi un ceļā uz slimnīcu jāreanimē. Taču vienmēr brigādei ir jāvaicā, vai nevar braukt līdzi uzreiz. Bērniem un īpašos gadījumos parasti neatsaka.
