„Vienoti Latvijai” nebija pārsteigums, dzirdot vēlētāju aptauju rezultātus, kas liecina, ka tā nav pārvarējusi 5% barjeru un to atbalstījuši tikai 0,8% vēlētāju.
Šlesers rezultātu saistīja ar to, ka partijai īsi pirms vēlēšanām bija liegta iespēja piedalīties priekšvēlēšanu debatēs, atsaucoties uz partijas zemajiem reitingiem. „Esam noņemti finiša taisnē, atsaucoties uz zemajiem reitingiem, neesam pielaisti pie pēdējā raunda, diskvalificēti”, līdz ar to vēlētāji neuzzināja par partijas piedāvājumu un nevarēja izdarīt izvēli, sprieda Šlesers.
Viņš sacīja, ka partija gāja pie vēlētājiem ar skaidru vēstījumu par nācijas izlīguma nepieciešamību, jo "Ukrainā pašlaik līst asinis, un jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu Latvijā".
Taču Latvijā virsroku guva lozungs „krievi nāk!” un „histērija bija skaidri redzama” – vēlētājus biedēja ar to, ka „Saskaņas” nonākšana pie varas novedīs pie tā, ka mēs pazaudēsim valsti.
"Acīmredzot šajā atmosfērā bija jāizvēlas nacionālāki un patriotiskāki spēki, un mēs palikām otrajā plānā, jo nepiedalījāmies vairāksolīšanā, kas ir lielāks patriots,” sacīja Šlesers.
Šlesers arī sacīja, ka pēc sakāves šajās vēlēšanās viņš nav "nemaz nokritis un netaisās krist".
„Esmu gana jauns cilvēks, un šīs ir tikai vienas no vēlēšanām,” sacīja Šlesers.
Jau ziņots, ka saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem par „Vienotību” nobalsoja 17,5% no visiem aptaujātajiem vēlētājiem, par opozīcijas partiju „Saskaņa” nobalsoja 15,6%, par Zaļo un Zemnieku savienību – 13,7% vēlētāju, par Nacionālo apvienību – 13,7%. Tāpat aptauja liecina, ka 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarējusi arī bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas partija „No sirds Latvijai”, par kuru nobalsoja 5,1%. Savukārt, ņemot vērā tikai tos respondentus, kuri piekrituši atklāt savu izvēli, Saeimā iekļūtu arī Latvijas Reģionu apvienība.
