Privātuzņēmējs ticis pie ekskluzīvas iespējas sadarbībā ar pašvaldību īstenot visai ambiciozu projektu pilsētas centrā – staciju, autoostu, tirgu, lielveikalu, kinoteātri un autostāvvietas vienuviet. Tam visam bija jābūt gatavam jau šoruden, taču no tā nekā joprojām nav. Būvprojekts tikko izstrādāts un nav pat vēl iesniegts saskaņošanai.
Esošā Jelgavas tirgus skats acis nemielo. Noskretušas, vietām pussabrukušas būdas, krāsu sen neredzējušas fasādes. Pirms trim gadiem dome nolēma, ka tirgus jābūvē no jauna un citur – pie stacijas. Un, lai to izdarītu, pašvaldības uzņēmumam “Jelgavas tirgus” iznomāja trīsarpus hektārus zemes uz 30 gadiem, kā arī piesaistīja investoru, kam darbs būtu jāpaveic trīs gados. Tomēr tas aizvien nav izdarīts un šogad Jelgavas dome deva vēl trīs gadus, lai projektu pabeigtu.
Darījumi ar investoru un veids, kādā “Jelgavas tirgum” palielināja pamatkapitālu, būtībā privatizējot šo uzņēmumu, piesaistījusi policijas uzmanību – tā šogad maijā ierosinājusi kriminālprocesu.
Jelgavas tirgus teritorijā esošā ēkā 2016. gada 15. jūlijā reģistrētas divas firmas – SIA “ERA2K TT” un “LA Tirgi Jelgava”. Juridiskajā adresē atrodas kabinets, kur durvīm izsists stikls, un tām priekšā piekārts audums. Uz tā piesprausta lapiņa ar firmu nosaukumiem. Var redzēt, ka šeit firmas nav atradušās. Tās abas tagad kļuvušas par lielākajiem jaunā Jelgavas tirgus projekta attīstītājiem.
Tikai četras dienas pēc firmu reģistrēšanas tā brīža “Jelgavas tirgus” direktors Valdis Labanovskis vērsās Jelgavas domē ar lūgumu palielināt tirgus pamatkapitālu par 800 000 eiro, kā investoru piesaistot tikko dibināto “ERA2K TT”.
Bijušais Jelgavas tirgus direktors Valdis Labanovskis skaidro: “Doma radās ne jau man – tā bija tikai tāda procedūra, ka man bija jāvēršas pie domes. Bet firma tika piedāvāta no domes vadības.” Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs, “Jelgavas tirgus” 48% kapitāldaļu turētājs Andris Rāviņš intervijā “De facto” saka: “Es neatceros, kā tas notika, tik tiešām, tas jau bija četrus gadus atpakaļ.”
Dome drīz vien par šo priekšlikumu nobalsoja, taču jau nākamajā dienā tā bija spiesta savu lēmumu labot, svītrojot konkrētā investora vārdu. Iedeva mēnesi laika, lai tomēr varētu pieteikties arī citi gribētāji. Vēl pieteicās ceļu būvnieks “Igate”, bet tās piedāvājumu dome izbrāķēja, un līgumu noslēdza ar jau iepriekš noskatīto investoru.
Firmai “ERA2K TT” nu pieder vairākums līdzšinējā pašvaldības uzņēmumā – 51,57% procenti. Tas, vai tikko reģistrētajai firmai ir nauda un no kurienes tā nāk, domi nesatrauca.
Jelgavas domes izpilddirektore Irēna Škutāne: “Bet domei jau nebija mērķis pārbaudīt, cik viens SIA ir bagātāks par otru. Domei bija mērķis, un arī šai darba grupai, kas izvērtēja pieteikumus, bija mērķis izvērtēt labāko projektu.”
“ERA2K TT” vienīgais īpašnieks ir Vladimirs Šalajevs. Spriežot pēc firmas gada pārskata par 2016. un 2017. gadu, “Jelgavas tirgū” ieguldītā nauda aizņemta no uzņēmuma īpašnieka. Publiski pieejamā informācija par Šalajevu ir skopa. Viņš bijis saistīts ar dažādiem investīciju projektiem Jelgavā, tostarp tādiem kā Jelgavas pilsētas iedzīvotāja karte, Jelgavas lidosta un “Pilsētas pasāža”. Arī pasāžas projektu pavadīja skandāli gan par zemes iegūšanu, gan būvniecības procesu, par ko savulaik ziņoja mediji.
Rāviņš Šalajevu raksturo kā personu, ko viņš pazīst jau sen. Viņu ceļi krustojušies dažādos projektos, kurus Šalajevs esot palīdzējis Jelgavai realizēt. Jautāts, kāda tad īsti ir Šalajeva specialitāte, Rāviņš atbild - “projektu realizācija, rakstīšana.”
Teju uzreiz investīciju plāna īstenošanai tika izveidota “Jelgavas tirgus” meitaskompānija “Termināla tirgus”. Tajā pašvaldības ietekme jau ir sarukusi līdz nepilnai ceturtdaļai.
Stacijas, autoostas, tirgus un lielveikala projekta īstenošanai izveidotajai firmai – “Termināla tirgum”, tika piesaistīts vēl viens investors, kas atkal saistīts ar tiem pašiem cilvēkiem, kuri savā kontrolē bija pārņēmuši jau “Jelgavas tirgu”. Tie ir Šalajevs un Uldis Laizāns.
Tieši “Termināla tirgum” nodota apakšnomā domes iznomātā zeme. Turpat aizgāja arī nauda no pamatkapitāla palielināšanas. Šalajeva firma to ieskaitīja piecos maksājumos, ikreiz 160 tūkstošus un tūlīt šī nauda aizgāja tālāk uz jaundibināto meitasfirmu ”Termināla tirgus”. Labanovskis atzīst, ka nauda viņam bija jāpārskaita tālāk nekavējoties. Viņš uzskata: “Nedomāju, ka šī nauda tika ieguldīta, lai uzbūvētu tirgu – šī nauda tika ieguldīta, lai iegūtu kontroli pār esošo uzņēmumu.”
Savukārt Rāviņš uzskata, ka domei par “Termināla tirgus” finansēm ir bijis zināms “tik, cik nepieciešams”.
“De facto” neizdevās satikt Šalajevu, kurš šobrīd vienlaikus vada gan “Jelgavas tirgu”, gan tās meitassabiedrību, gan abas investējušās firmas. Tirgū viņam kabineta nav. Esošais “Jelgavas tirgus” direktors Andris Vaišļa uz jautājumu, kur var satikt valdes priekšsēdētāju, atbild: “Domāju, ka viņš jāsazvana, vienkārši jums atbildēs, jo ikdienā [satikt] - nē, viņam ir savi projekti, viņš laiku pa laikam iebrauc ciemos, bet viņš jau nesēž uz vietas ikdienā.” Sazvanīts Šalajevs interviju klātienē atsaka.
E-pastā uz jautājumu par to, kādēļ uzskatīja par nepieciešamu projektu īstenot, izveidojot SIA "Termināla tirgus", tam piesaistot kā dalībnieku SIA "LA Tirgi Jelgava", Šalajevs atbild: “Tika izveidots SIA un piesaistīts dalībnieks ar mērķi apvienot zināšanas, pieredzi un finanšu līdzekļus tam, lai organizētu un vadītu SIA "Termināla tirgus" tādā veidā, lai tiktu izbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna būve (..)”.
Jaunbūvējamā tirgus līdzīpašniekam Uldim Laizānam ir pieredze viņam piederošajā “Rēzeknes autoostā”. Par iebraukšanu autoostā īpašnieks pārvadātājiem bija pieprasījis pārmērīgu samaksu. Un pirms dažiem gadiem Konkurences padome uzlika sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu. Laizāns bijis īpašnieks arī uzņēmumiem, kas saņēmuši OIK atļaujas, kas nesen anulētas.
Ap “Jelgavas tirgu” notikušo tagad vērtēs arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
“Fakti ir diezgan kliedzoši, un daži no tiem faktiski norāda uz, šķiet, acīmredzamu atsevišķu Jelgavas pilsētas pašvaldības un arī citu amatpersonu kopīgu darbību ar nolūku tirgu faktiski slēpti privatizēt, atdot, neizmantojot likumā paredzētās atsavināšanas procedūras.
Un turklāt pieņemtie lēmumi nav devuši nekādu ieguvumu Jelgavas pilsētas budžetā,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (''Attīstībi/Par!''). No Jelgavas domes priekšsēdētāja pieprasīti paskaidrojumi.
2017. gadā, kad tika veikta daļa no finanšu darījumiem, “Swedbank” atteicās pagarināt terminēto sadarbības līgumu ar “Jelgavas tirgu”. Par šiem maksājumiem tika pieprasīti arī paskaidrojumi. Bet tirgus bija spiests meklēt sev jaunu apkalpojošo banku.
Savukārt pa šo laiku pašvaldībai piederošais zemesgabals esošajā tirgus teritorijā, uz kura atrodas arī tirgus paviljons, pārdots SIA ''KULK''. Pārdošanas līgums paredz, ka tirgum jau līdz nākamā gada vidum jānojauc uz tā esošās ēkas.
Pretējā gadījumā paredzēti līgumsodi. Taču uz to brīdi vēl nav paredzams, ka tirgotāji varēs pārcelties jau uz jauno tirgu. Pašvaldība un arīdzan tirgus direktors ir pārliecināti, ka ar jauno īpašnieku izdosies vienoties, ka neko nenojauks līdz tirgus pārcelšanās brīdim un arī sodi jāmaksā nebūšot.
Esošais Jelgavas tirgus direktors sola, ka jaunais tirgus būšot gatavs 2021. gadā.
