Kad uz lielajiem kalniem nevar tikt, vairums citu izklaižu ir slēgtas un beidzot ir īsta ziema, vietējās slēpošanas trases piedzīvo tādu interesi kā vēl nekad.
“Pieprasījums ir ļoti liels. Tajā brīdī, kad izliek tās vietas rezervācijas sistēmā, uzbrukums mūsu serverim ir kādi 50 līdz 150 tūkstoši ļoti īsā laika posmā. Vairākkārt serveri ir arī uzkārušies,” saka Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas vadītājs un “Žagarkalna” saimnieks Juris Žagars.
Lai varētu strādāt, asociācija jau rudenī izstrādāja un saskaņoja drošības noteikumus: piemēram, pie pacēlāja rinda nedrīkst būt ilgāka par divām minūtēm; inventāra noma ir tikai ārā; kafejnīca strādā tikai līdzņemšanai. Tiek algots papildu personāls, kas vaktē divu metru distanci. Konkurss par vietu uz kalna ir liels, toties uz vietas nekur neveidojas sastrēgumi, saka Žagars.
“Protams, sākumā bija diezgan neierasti to organizēt, un arī cilvēkiem bija grūti pieņemt tos noteikumus. Bet jāsaka, ka pamazām cilvēki kļūst arvien disciplinētāki.
Protams, ir blakne, ka cilvēki nedaudz atslābst. Tad atkal ir “jāpiegriež skrūves”, sevišķi, kas attiecas uz distancēšanos rindā. Bet pagaidām tas viss darbojas,” norāda Žagars.
Uz brīvdienām sekunžu laikā rezervācijas izķer arī citās trasēs, piemēram, pēc pacēlāju skaita Baltijā lielākajā slēpošanas kompleksā “Riekstukalns”, kur biļetes var nopirkt gan ar priekšapmaksu “Biļešu paradīzē”, gan rezervēt sistēmā “Bookla”.
“Riekstukalna” vadītājs Edvīns Kišuro stāsta: “Ir savi plusi un savi mīnusi.
Diemžēl ne vienmēr cilvēki atsakās, ja izlemj tomēr nebraukt. Un reizēm sanāk, ka it kā viss ir izķerts, bet kalns ir pustukšs.”
“Riekstukalnā” pašlaik vienlaikus drīkst atrasties mazliet vairāk nekā simt ziemas prieku baudītāju. Lai inventāra nomu varētu organizēt ārā, nomas ēkā izzāģēja piecus papildu logus.
Kišuro atzīst: “Jā, traki, ja tā padomā, var saķert galvu! Normālos apstākļos tas nekad mūžā neienāktu prātā. Bet mēs jau rudenī par to domājām – ja nu iekštelpās viss apstājas, tāpēc tos logus jau laicīgi bijām pasūtījuši. Un tagad tiešām bija pareizais brīdis to izmantot.”
Normālos apstākļos šādā ziemā kalni varētu nopelnīt daudz vairāk, turklāt smags trieciens biznesam bija pagājusī bezsniega ziema. Taču Slēpošanas trašu asociācijas vadītājs Juris Žagars uzsver, ka biļešu sadārdzinājums ir tikai tik liels, cik gada laikā augušas cenas pakalpojumu sfērā kopumā.
“Attiecībā uz Covid-19 mēs visas trases norunājām, ka neizmantosim šo situāciju ļaunprātīgi un necelsim augšā cenas.
Par to ir iekšēja vienošanās. Tas būtu tā kā pavasarī, kad atsevišķas firmas tirgoja maskas par pieciem eiro. Celt šajā brīdī cenas – man liekas, tas būtu amorāli,” uzsver Žagars.
Trašu saimnieki cer, ka ziema šogad turpināsies vismaz līdz marta vidum, tādējādi ļaujot “palikt plusos” arī pie ierobežojumiem, un uzsver – galvenais, ka šajos apstākļos vispār var strādāt.
