Pēc milzīgās cilvēku intereses un pieplūduma vairākās slēpošanas trasēs samazināts rezervāciju skaits. Sarunas par stingrāku ierobežojumu ieviešanu Latvijas vadošās slēpošanas organizācijas uzsāka pagājušās nedēļas nogalē.
“Ar vienkāršo regulējumu, kas bija līdz šim, nepietiek. Cilvēku uzvedība tomēr ir mainījusies no sezonas sākuma; sezonas sākumā ierobežojumi un ārkārtas situācija bija jaunumus – cilvēki koncentrējās, bet tagad cilvēki ir noguruši, atslābuši un nedaudz uzvedas kā bērni, nonākot sniegā,” atzina Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas vadītājs, trases “Žagarkalns” vadītājs Juris Žagars.
Līdz ar to radušās problēmas izpildīt epidemioloģiskos drošības pasākumus.
Jaunā slēpošanas kalnu kapacitāte ir aprēķināta pēc algoritma, salīdzinot ar to, cik trasē ir pacēlāju un cik daudz cilvēku tajos var uzņemt.
Par 30% samazināts pacēlāju rezervācijas apmērs arī Engures novada atpūtas kompleksā "Milzkalns".
“Iemesls ir lielais apmeklētāju skaits, un rodas ļoti liela plūsma ar līdzbraucējiem, kad ģimene atved vienu savu atvasi, līdzi vēl kādi 2–3 pasažieri no ģimenes, visiem gribas redzēt, kā jaunie censoņi cīnās ar kalnu, līdz ar to veidojas drūzmēšanās. Šo sestdien un svētdien mēs izvietosim apsardzes darbiniekus, kas kontrolēs iebraukšanu pie stāvlaukumiem un regulēsim cilvēku plūsmu, lai neveidotos drūzmēšanās,” stāstīja "Milzkalna" vadītājs Viesturs Ošinieks.
Savukārt Siguldā Kaķīškalnā rezervāciju apjoms samazināts par 15%.
Trasē arī slēgta ragaviņu zona, ko nosaka trašu asociācijas noteikumi, jo slēpošanas bāzēs var nodrošināt tikai braukšanu ar slēpēm un snovbordu.
“Mums līdz šim mazā kalna pakājē bija cilvēkiem iespēja braukāt ar ragaviņām. Šobrīd cilvēki neapmierināti, jo esam laupījuši šo iespēju viņiem, tas gan nav pēkšņu izmaiņu dēļ. Tas ir tāpēc, ka ierobežojam pulcēšanos, un policijas reids toreiz bija ragaviņu zonas dēļ, kuru esam pilnībā noslēguši, aiztaisījuši ciet ar zīmēm,” stāstīja “Kaķīškalna” pārstāve Beāte Rapa.
Janvāra beigās veikti vairāki grozījumi kalnu slēpošanas trašu darbībā. Piemēram, jānodrošina personāls, kas pastāvīgi kontrolē 2 metru distances ievērošanu pie pacēlājiem. Tāpēc slēpošanas trasēs jābūt papildu darbiniekiem.
“Personāla daudzums, kas uzrauga kārtību trasēs, ir dubultos. Proti, pie katra pacēlāja līdz šim bija viens cilvēks, bet tagad obligāti būs jābūt diviem cilvēkiem. Viens, kas stāv pie paša pacēlāja, un otrs, kas tikai un vienīgi uzrauga rindu,” skaidroja Juris Žagars.
Lai likuma uzraugošās instances varētu pieskatīt cilvēku daudzumu, trasēm būs jānodrošina tiešsaistes kameras ar skatu uz punktiem, kur cilvēki pulcējas.
KONTEKSTS:
Ilgstošā snigšana aizvadītajās dienās bija pa prātam ziemas baudītājiem. Visas populārākās slēpošanas trases bija rezervētas vismaz nedēļu uz priekšu. Ierobežojumu dēļ apmeklētāju gan ir krietni mazāk nekā iepriekšējos gados šādā laikā, jo uz kalna pašlaik vienlaikus drīkst atrasties daudz mazāk cilvēku.
