Neierasts klusums valda uz tranzīta ceļa, kas ved no Priekules uz Skodu. Lietuvas pusē ceļš slēgts, tas aizbērts ar grants kaudzēm. Turpat blakus dzīvojošais Jānis stāsta, ka pa retam kāds kājāmgājējs gan tiekot manīts, kas dodoties pāri robežai uz aptuveni trīs kilometru attālo Skodu. Kādreiz arī pats devies tur iepirkties, tagad gan braucot uz Gramzdu vai Priekuli.
"Sestdienās tas bija rituāls. Mašīnas te gāja tā kā pa štrāsi. Visi uz Skodu metās," stāsta Gramzdas pagasta iedzīvotāja Rita Palapa.
Robeža ir ciet, un cilvēki arvien vairāk sākot interesēties par vietējo preci, atzīst dārzniece Zanda Palapa Gramzdas siltumnīcā. Līdz šim pēc dēstiem liela daļa pierobežā dzīvojošo devušies uz Skodas tirgu, bet tagad pieprasījums varētu būt lielāks, nekā ierasts.
"Tomātu stādi, es domāju, ka noteikti vairāk ies. Tiem parasti ir maz vietas, tie otrā plānā, jo pārsvarā [stāda] puķes un tomātiem neatliek vietas," norāda Palapa.
Slēgtā robeža būtiski ietekmējusi lielos Priekules novada uzņēmumus, kuru noieta tirgi vai izejvielas ir Lietuvā. Tagad, piemēram, lai nokļūtu Skodā, kravām ceļš jāmēro uz Rucavas robežpunktu, kas ir lieki vismaz 150 kilometri. Tāpat uzņēmēji izjūt darbinieku trūkumu, kas līdz šim braukuši strādāt no kaimiņvalsts.
"Darbinieki netiek pie mums uz darbu. Ja viņi atbrauc, viņiem 14 dienas jāsēž karantīnā. Mobilizējam visus savus spēkus un tiekam galā. Sakarā ar visām robežām, skolas ēdināšanām, kas ir slēgtas, attiecīgi apjomi ir mazinājušies. Mums ir tikai jānogaida, jāmobilizē, jāsamazina kaut kādi izdevumi, liekie tēriņi un viss," pauž SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.
Krīzes situācija gan neesot būtiski mainījusi bezdarba līmeni novadā, kas turoties 5% robežās, neviens pašvaldībā arī neesot vērsies pēc krīzes pabalsta. Kā uzskata Priekules novada pašvaldības vadītāja Vija Jablonska, tad cerīgi raugoties uz robežu atvēršanu, kas, iespējams, atdzīvinās piebremzēto uzņēmējdarbību pierobežas novadā.
