Šlāpins: Līdzdalība praidā pierāda, ka mazākuma tiesības nav tikai mazākuma lieta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Līdzdalība seksuālo minoritāšu gājienā jeb praidā, kas sestdien notiks Rīgā, apliecina, ka mazākuma tiesības nav tikai mazākuma lieta, intervijā Latvijas Radio programmā „Labrīt” sacīja filozofs un viens no satori.lv vadītājiem Ilmārs Šlāpins.

Arī viņš pats piedalīsies gājienā, jo uzskata, ka nepieciešams parādīt savu pozīciju. „Es sapratu, ka tieši šobrīd ir nepieciešams parādīt savu pozīciju dažādu iemeslu dēļ. Gan tādēļ, ka ir notikušas zināmas pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā – mēs redzam un jūtam, ka cilvēku attieksme pamazām mainās,” saka Šlāpins.

„Arvien vairāk homoseksuālu cilvēku, tā teikt, „iznāk no skapja”, nebaidās par to atklāti runāt, mēs redzam, ka attieksme pret viņiem ir normalizējusies, tolerances līmenis ir augstāks, izpratne par daudzām problemātiskām lietām ir uzlabojusies. Tajā pašā laikā diemžēl joprojām ir arī pārpratumu un agresīvas attieksmes paušana pret citādiem cilvēkiem.

Un man šķiet, ka ir svarīgi šobrīd parādīt to, ka mazākuma tiesības nav tikai mazākuma lieta. Ka lauzt un mainīt situāciju sabiedrībā vai kultūrā ir iespējams tad, ja par mazākuma tiesībām sāk iestāties vairākums,” norāda Šlāpins.

Viņš arī norāda, ka sabiedrībā pastāv vairāki neatbalstāmi uzskati par homoseksuālismu un praidu. Piemēram, viņš noraida apgalvojumu, ka seksuālās minoritātes, dodoties praidā, izrādās un uzbāžas ar savu patību. Tā vietā viņš iesaka sarunāties un iepazīt vienam otru, tādējādi nonākot pie kāda kopīga secinājuma.

Viņš arī noraida apgalvojumu, ka praids nedrīkst notikt, jo nepatiks tā pretiniekiem. Pēc šīs analoģijas arī pret Krieviju neko nedrīkst darīt, lai gan tās uzvedība starptautiskajā politikā ir agresīva, argumentēja Šlāpins. Viņaprāt, lietas nedrīkst notikt tāpēc, ka kāds ar to ir nemierā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka cilvēki nereti vēlas no Eiropas iegūt labklājību, taču ne iecietību un toleranci jeb vērtības. Taču Šlāpins uzsver, ka šīs ir nesaraujamas lietas, kas viena bez otras nevar pastāvēt.

Arī politiskajā vidē, viņaprāt, valda maldīgi pieņēmumi. Piemēram, daļai politiķu šķiet, ja viņi atbalstīs praidu, tad būs jāzaudē politiskā karjera. Tāpat – Šlāpinam komentējot seksuālo minoritāšu tiesisko neaizsargātību - politiķi ir pieņēmuši, ka viņi raksta likumus, kas noteiks, kā cilvēki dzīvos, un nosaka, kas ir pareizi un kas nav pareizi. „Tas ir liels malds,” norādīja Šlāpins, akcentējot, ka šāda politiķu attieksme ir vērojama ne tikai attiecībā pret homoseksuālistiem, bet arī citos jautājumos.

Vēstīts, ka sestdien Rīgā notika Eiropraida centrālais notikums – gājiens, kurā piedalīsies apmēram 2000 seksuālo minoritāšu pārstāvju un viņu atbalstītāji gan no Latvijas, gan citām valstīm.

Eiropraids ir starptautisks pasākums, kas pirmoreiz notika 1992.gadā Londonā un pēc tam ik gadu kādā citā Eiropas pilsētā. Šogad pirmo reizi Eiropraids notiks Rīgā. Apvienība „Mozaīka” pieteikusi gājienu Vērmanes dārza apkārtnē. Netālu piketēs biedrība "Antiglobālisti". Atbalstu seksuālajām minoritātēm, dodoties praidā, plāno izteikt virkne kultūras darbinieku, tostarp rakstniece Andra Neiburga, mūziķis Jānis Šipkēvics, režisors Valters Sīlis un citi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti