Skursteņslauķi: Ugunsnelaimes atriebjas par nepārbaudītajiem skursteņiem un krāsnīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gadā saņem ap tūkstoti izsaukumu uz apkures izraisītiem ugunsgrēkiem. Vakarnakt šādos ugunsgrēkos bojā gāja trīs cilvēki. Visbiežāk mājas aizdegas, ja apkures iekārta ir nepareizi uzstādīta vai bojāta. Tādēļ iedzīvotājiem vajadzētu vismaz reizi gadā pirms apkures sezonas izsaukt skursteņslauķi, lai pārbaudītu, vai krāsni ir droši kurināt.

Aizvadītajā naktī Daugavpilī, Mārupē un Mālpils novada Sidgundā ugunsgrēkos pilnībā nodega trīs privātmājas. Katrā nelaimē ir arī pa vienam bojā gājušajam. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam aukstais laiks katru gadu nozīmē arī arvien vairāk izsaukumu. Jo zemāk noslīd termometra stabiņš, jo vairāk cilvēki pārkurina savas krāsnis. Turklāt pēdējo gadu laikā tieši apkures izraisītajos ugunsgrēkos bojā gājušo skaits ir pieaudzis, stāsta Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste:

„Ja 2013. gadā šādos ugunsgrēkos ir gājuši bojā 18 cilvēki, tad diemžēl pagājušajā gadā to skaits ir divkāršojies. Arī šogad mēs diemžēl jau redzam, ka apkures ierīču nepareizas vai bojātu apkures ierīču lietošanas rezultātā mums ir pirmie bojā gājušie.”

Kā stāsta Gribuste, īpaši bīstami ir bojātās krāsnis atstāt iekurtas naktī, jo cilvēks guļot nesaož dūmus. Vēl īpaši jāuzmanās ir tiem cilvēkiem, kas dzīvo vecās koka mājās.

„Ļoti bieži šīs bojātās apkures iekārtas ir tieši vecās mājās, un vecās mājas visbiežāk ir tieši būvētas no koka. Un, protams, ka pa koku degšana izplatās ātrāk, un arī rezultāts, līdz kamēr pamana, līdz ierodas glābēji, ir daudz traģiskāks,” norāda Gribuste.

Visbiežāk ugunsgrēki rodas nepareizas apkures iekārtu uzstādīšanas un lietošanas dēļ. Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības vadītājs Māris Bambis uzsver, lai izvairītos no nelaimēm, svarīgi, lai pirms apkures sezonas krāsnis un skursteņus apskata profesionālis.

„Esot pie klienta mājās, tīrot skursteņus un pašas apkures ierīces, skursteņslauķis arī norādīs uz tiem apstākļiem, ja ir kādi traucējumi, kas ir saistīti ar pašām apkures ierīcēm, ja viņas ir caurumainas, ja tur ir sabrukušas kaut kādas šķērssienas skurstenim vai krāsnīm. Tie ir pamatprincipi, vismaz reizi gadā uzaicināt skursteņslaucītāju, kas ir spējīgs visus šos faktorus novērtēt,” saka Bambis.

Bieži nelaimēs vainojams ir arī pats kurināmais - nedrīkst kurināt slapju malku. Tādā veidā skurstenī nosēdīsies rasas pilieni, pie kuriem pielīp sodrēji. Nākamajā kurināšanas reizē tie var aizdegties. Mitro malku gan nevajadzētu žāvēt tieši pie krāsns.

Kā stāsta Māris Bambis, cilvēki bieži skursteņslaucītājus meklē pēdējā brīdī, un tad ir jāgaida rindās. Tāpēc vislabāk savas apkures iekārtas savest kārtībā jau pavasarī, pēc apkures sezonas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti