Skultes pievienošana Saulkrastiem neatbilst Satversmei; Ikšķiles iekļaušana Ogres novadā – atbilst

Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. To atzīst piektdien, 12. martā, pasludinātais Satversmes tiesas (ST) spriedums pirmajā lietā par sūdzībām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Vienlaikus ST nosprieda, ka Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam ir atzīstama par atbilstošu Satversmei.

 

ĪSUMĀ:

  • Satversmes tiesa (ST) izvērtējusi pirmās divas sūdzības par jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
  • Tiesa atzina, ka Skultes pagasta pievienošana Saulkrastu novadam neatbilst pamatlikumam, bet Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošana Ogres novadam atbilst Satversmei.
  • ST uzsvēra, ka, nodalot Skultes pagastu no līdzšinējās Limbažu administratīvās teritorijas un nepamatojot to ar racionāliem apsvērumiem, likumdevējs rīkojies patvaļīgi.
  • Skultes pagastā līdz ar gandarījumu par lēmumu pagaidām ir neziņa, kā pagasta pārvaldības jautājumu risinās.
  • VARAM apmierināta ar spriedumu un sniegs atbalstu Saeimai, lai atrisinātu jautājumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam.
  • ST jāizskata vēl astoņas lietas. Tiesas priekšsēdētāja nevēlējās prognozēt, vai tiesa spēs izskatīt visas lietas līdz jūnijā gaidāmajām vēlēšanām. 
  • Konstitucionālo tiesību eksperts atzinis, ka ST lēmums ir negaidīts. Bija gaidāms vienotāks lēmums visos jautājumos, nevis individuālu pašvaldību “ķidāšana”. 

Satversmes tiesas nolēmums

Tiesa izvērtējusi administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas un apspriešanas procesu un sūdzības iesniegušo Ikšķiles novada un Limbažu novada argumentus.

Vienā gadījumā sūdzība bija par Ikšķiles novada un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam, bet otrā – par Skultes pagasta atdalīšanu no Limbažu novada, pievienojot to jaunveidojamam Saulkrastu novadam. Ikšķiles un Limbažu novadu sūdzības apvienoja vienā lietā.

Skultes pievienošana Saulkrastiem neatbilst Satversmei; Ikšķiles iekļaušana Ogres novadā – atbilstJānis Kincis

ST lēmusi, ka Skultes pagasta pievienošana jaunveidojamam Saulkrastu novadam neatbilst Satversmei. Savukārt noraidīti iebildumi par Ikšķiles pievienošanu Ogres novadam, kā arī par nepietiekamām konsultācijām reformas sagatavošanas laikā. 

Šis ST spriedums nav pārsūdzams.

ST vērtēja reformas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam. Šie panti attiecīgi nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. 

Tiesa secināja, ka Satversmes 1. un 101. pants neliedz likumdevējam jeb Saeimai sabiedrības interesēs īstenot administratīvi teritoriālo reformu, izņemot gadījumus, kad likumdevējs rīkojas patvaļīgi. Tiesa atzīmēja, ka, nodalot Skultes pagastu no līdzšinējās Limbažu administratīvās teritorijas un nepamatojot to ar racionāliem apsvērumiem, likumdevējs nav ievērojis reformas pamatā esošo kritēriju un līdz ar to arī reformas mērķi, tātad šajā gadījumā likumdevējs ir rīkojies patvaļīgi.

“Nodalot Skultes pagastu no līdzšinējās Limbažu novada administratīvās teritorijas, likumdevējs nav ievērojis reformas pamatā esošo kritēriju un līdz ar to – reformas mērķi. Tādējādi – pieņemot administratīvo teritoriju likuma pielikuma 35.4 [par Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novadā] apakšpunktu, likumdevējs rīkojies patvaļīgi,” nolasot tiesas spriedumu sacīja Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš.

Jau administratīvi teritoriālās reformas pieteikumā nozares ministrija paredzēja Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Savukārt ideja par Saulkrastu novada izveidi, iekļaujot tajā Skultes pagastu, radās Saeimā pirms reformas likumprojekta otrā lasījuma. Tieši šajā procesā tiesa konstatēja nepilnības.

“Satversmes tiesa nevērtē prognozes par kādas administratīvās teritorijas attīstību, tostarp izskatāmajā lietā nevērtē ostas vai kūrorta nākotnes izredzes. Pienācīgs pamatojums jauna reģionālas nozīmes attīstības centra noteikšanai būtu jāsniedz pašam likumdevējam un jāsniedz attiecīgi grozījumi arī valsts attīstības plānošanas dokumentos," pamatoja Laviņš.

Skultes pagasta reakcija

Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja: “Es domāju, ka viss novads sekoja līdzi šim tiesas spriedumam. Saprotu, ka tiesa ir iedziļinājusies un mēs esam gandarīti par tiesas viedokli un lēmumu. (..) Ļoti daudzi šobrīd saņem zvanus un īsziņas. Tātad cilvēki sekojuši līdzi un turējuši īkšķi par to, lai būtu taisnība.”

Sprieduma tekstā pausts, ka Limbažu novada teritorija attīstības stratēģijā “Latvija 2030” ir noteikta kā reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs. Šāds statuss nav paredzēts Saulkrastiem. Tātad likumdevējs, nodalot Skultes pagastu, nav ievērojis reformas pamatā liktos kritērijus par attīstības teritorijām. Šos tiesas secinājumus par pareiziem atzina Zemmers.

“Viennozīmīgi tas ir taisnīgs lēmums. Atceroties arī laiku, kad notika iedzīvotāju protesta sanāksmes, kurās iedzīvotāji izteica iebildumus un deva mums pamatīgu spēku cīnīties par šo Skultes jautājumu,” sacīja domes priekšsēdētājs.

Līdz ar gandarījumu pagaidām ir neziņa, kā Skultes pārvaldības jautājumu risinās.

“Manuprāt, šis lēmums rada daudz jautājumu, jo cilvēki ir aktīvi strādājuši arī Skultes pagastā, Saulkrastos, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām. Lūk, viens brīdis un jautājums, kā tagad būs. Daudziem atbildes vēl nav,” norādīja Zemmers.

Savukārt Ikšķiles novada pārstāvji arī bija norādījuši, ka tā loma jaunveidojamajā Ogres novadā kopā ar kolēģiem no Lielvārdes un Ķeguma mazināsies. Tāpat iedzīvotājiem atņemšot iespējas iesaistīties lokāla rakstura jautājumu risināšanā. Tiesa gan secināja, ka citā likumā vēl paredzēts izstrādāt mehānismus pilsoņu iespējām piedalīties pašvaldību lēmumos. Tāpat ST kā neatbilstošus novērtēja iebildumus par Ikšķiles novada pašvaldības un iedzīvotāju nepietiekamajām iespējām iesniegt priekšlikumus reformas uzlabošanai. Tiesa norādīja uz notikušām sabiedriskajām apspriešanām, ieskaitot arī pašvaldības iespēju paust viedokli attālinātās Saeimas komisijas sēdēs. 

VARAM apmierināta ar lēmumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sniegs visu nepieciešamo atbalstu Saeimai, lai atrisinātu jautājumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam atbilstoši ST lemtajam, norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”). 

“Pašvaldību reforma ir izturējusi ST kontroli visos būtiskajos aspektos. Tiesas lēmums kopumā apstiprina Ministru kabineta virzītās pašvaldību reformas, tās sagatavošanas, konsultāciju un pieņemšanas procesa atbilstību konstitūcijai un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai,” atzīmēja ministrs.

ST nolēmums par šo divu un vēl 19 pašvaldību iesniegtajiem pieteikumiem var ieviest kādas izmaiņas paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisē. Neskaitot Rīgu, kur jau pērn uz pieciem gadiem ievēlēja domi, 5. jūnijā 41 vietvarā paredzēts ievēlēt kopumā 683 deputātus. VARAM atzīmēja, ka pašvaldību vēlēšanu norise 5. jūnijā nav apdraudēta.

ST kādas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normām atzīstot par spēkā neesošām, vēlēšanas nāktos organizēt tagadējās administratīvajās teritorijās. Savukārt, ja Satversmes tiesas nolēmums būs jau pēc vēlēšanām un būs labvēlīgs kādam no pieteikuma iesniedzējiem, atbilstoši tiesas spriedumam var nākties attiecīgajā novadā rīkot atkārtotas vēlēšanas.

ST priekšsēdētāja Sanita Osipova atklāja, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu tiesai jāizskata vēl astoņas lietas. Viņa skaidroja, ka tiesa šobrīd ir apvienojusi to pašvaldību iesniegumus, kuru gadījumi ir līdzīgi, vienā lietā. Tomēr Osipova atzina, ka pērnā gada beigās ST saņēmusi vēl pašvaldību iesniegumus, taču šobrīd šīs lietas nav uzsāktas. 

Vaicāta, vai ST spēs izskatīt visas lietas līdz jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Osipova nespēja prognozēt. ST priekšsēdētāja uzsvēra, ka tiesas uzdevums ir izskatīt katru lietu, neskatoties uz jebkādu politisko spiedienu par gaidāmajām vēlēšanām.

Ekspertu viedokļi par lēmumu atšķirīgi 

ST spriedums lietā par pirmajiem iesniegumiem saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu bija gaidāms citāds. Tā norādīja advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Viņš pauda, ka bija paredzējis vienotāku lēmumu visos jautājumos, nevis katras pašvaldības atsevišķu, kā viņš norādīja, – “ķidāšanu”. 

“Šis spriedums rāda, ka tiesa ir gatava vērtēt konkrētus faktiskos apstākļus, konkrētos gadījumos tieši vērtējot patvaļas aizlieguma principa pārkāpumu, vai likumdevējs ir sekojis saviem apsvērumiem, kritērijiem un bijis konsekvents tajā, kā tiek sasniegti reformas mērķi. Tika secināts, ka Saulkrastu gadījumā attiecībā uz Skultes pagastu tas netika ievērots, bet attiecībā uz Ikšķiles novadu tas tika ievērots. Skaidrs, ka Satversmes tiesa fokusēsies uz tiem īpatnējiem gadījumiem, kuri Saeimā, likumdošanas procesā tika sabalsoti citādāk un par kuriem ir sūdzības Satversmes tiesā. Kā šajā gadījumā – tas bija Skultes pagasta jautājums un otrais, kas, visticamāk, būs līdzīgs – tie ir Varakļāni un varbūt ir vēl kāds gadījums, kur varēs atrast līdzīgus faktus,” norādīja Pastars.

Savukārt Latvijas Universitātes profesore, Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde norādīja, ka ST, spriežot par sūdzībām administratīvi teritoriālās lietas sakarā, ļoti detalizēti iedziļinājusies apstākļos un lēmums ir ļoti skaidrs un pamatots.

Viņa skaidroja: “Tas pamatojums, kāpēc Skultes pagasts paliek ar Limbažiem, bet Ikšķile paliek ar Ogri, ir ļoti pamatots, un tas tika pamatots arī no konstitucionālo tiesību perspektīvas. Tas parāda detalizācijas līmeni, ar kādu Satversmes tiesa iedziļinājās šajā katrā konkrētajā gadījumā un mēģināja atrast tās atšķirīgās niansītes. Un tas varbūt ir arī tas pozitīvais moments, ka nav piemērota viena mēraukla ar domu, ka, “ja gribas vai, ja šķiet, ka Saeima nav bijusi korekta pret pašvaldībām, tad pārsūdzam un tad mēs sagaidām vienu rezultātu – visu vai neko.” Šeit tomēr ir patīkami un tas ir būtiski arī turpmāk jebkura reformas procesa izvērtējumiem, no tādas perspektīvas, ka ir ļoti detalizēta argumentācija un detalizēti apstākļi, visi šie kritēriji un visi apstākļi. Man bija prieks par šo detalizāciju, jo tā ir ļoti laba detalizēta argumentācija, kā mums vispār turpmāk būs jāvērtē visas lietas, kas ir saistītas ar pašvaldībām un administratīvi teritoriālo reformu. Bet te ir arī mācības valdībai un arī likumdevējam – ja nu tiek uzsāktas reformas tajā pašā centrālajā līmenī, tad pamatojums, izvērtējums un argumentācijas ir ārkārtīgi svarīgas.”

KONTEKSTS:

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt