1:1

1:1 Gundars Rēders: Arnis Sauka

1:1

1:1 Gundars Rēders: Ivans Kolpakovs

1:1 Gundars Rēders: Knuts Skujenieks

Skujenieks: Pēc Rokpeļņa atzīšanās sadarbībā ar «čeku» paliekam draugi

"Mēs joprojām paliekam draugi," šāda bijusi dzejnieka Knuta Skujenieka reakcija uz kolēģa Jāņa Rokpeļņa neseno atzīšanos sadarbībā ar bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK). To Skujenieks atzina Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu".

Dzejnieks atklāja, ka Rokpeļņa sadarbība ar "čeku" viņam bijis pārsteigums. Viņš uzteicis kolēģi par to, ka viņš ir atzinies sadarbībā ar VDK. "Vienīgais – to varēja darīt drusku ātrāk," atzina Skujenieks, kurš Roklpelnim teicis arī, ka tādējādi viņš no savas sirds nometis "vienu smagumu".

Pēc Skujenieka sacītā, padomju laikos sadarbībai ar VDK vervēja ļoti daudzus, taču mūsdienās tikai daži ir atzinušies sadarbībā ar VDK.

"Būtu prātīgāk, ja būtu atzinušies [sadarbībā ar VDK], jo tagad viņu sirds būtu mierīga," uzskata dzejnieks.

Skujenieks atzina, ka arī viņu "čeka" mēģinājusi savervēt. Viens no cilvēkiem, kurš vervēja darbam VDK, Skujeniekam bijis pazīstams no bērnības. "Man bija ļoti vienkārši – pateicu "zēni, nevar pataisīt par ziņotāju to, kurš ir tiesāts par neziņošanu". Nevar neziņotāju pataisīt par ziņotāju," teica no padomju represijām cietušais dzejnieks.

Viņaprāt, "čekas maisi" būtu jānodod arhīvā, pirms tam tos pamatīgi izpētot. Tādējādi ikvienam, kam būtu saistība ar konkrētu lietu, būtu iespēja tai tikt klāt. "Čekas maisus" nevajadzētu "izbērt uz lielceļa", proti, publiskot bez zinātniskās izpētes un padarīt tos publiskus ikvienam. 

"Lieta tāda – mums nav vajadzīgs palielināt naidu sabiedrībā. Mums tā jau pietiek," vērtēja Skujenieks,

norādot, ka pagaidām vēl nav skaidrs, kas ar VDK dokumentiem īsti notiks. Taču nevajadzētu tos sadedzināt, jo šāda rīcība padziļinātu cilvēkos aizdomas.

Jau ziņots, ka Rokpelnis pērn decembra beigās publiski paziņoja, ka sadarbojies ar VDK, lai gan vienlaikus izjutis naidu pret čekistiem un komunistiem. Pēc atzīšanās sadarbībā ar tā saukto "čeku" Rokpelnis teica, ka atzīšanos nenožēlo un jūt, ka ir attīrījies un ticis vaļā no vainas apziņas.

1 komentārs
Atis Priedītis
Tā kā pats esmu ļoti smagi cietis no VDK darbības, tad atļaujos izteikt savas domas. Es personīgi pat nemēģināšu noskaidrot, kuru acīs es biju "LPSR" pastāvēšanai tik bīstamais cilvēks. Uzskatu, ka jābūt kaut kādam izlīgumam. Kura pirmais nosacījums - sākt publicēt VDK vajāto cilvēku liecības. Šobrīd visi lielie masu mediji to atsakās darīt. Apgalvojums, ka 80.tajos gados nekādu vajāšanu nebija ir melīgs. Vajāšanas bija un pie tam ļoti nežēlīgas. Tikai par tām zina vienīgi paši vajātie. Esmu uzrakstījis jau izdevis savu atmiņu grāmatu "Gan jau rīts mūs atradīs". Atļauju tās fragmentus izmantot masu mediju rakstos. Vienīgi esmu nolēmi nesniegt nevienu interviju. Visu ko gribētu teikt esmu uzrakstījis grāmatā. Un vēl, skanēs gan jocīgi - nevēlos kļūt slavens. Lai jau slaveni turpina būt tie paši, kas agrāk. Mani slava neinteresē. 30 gadus esmu klusējis un man pilnīgi pietiek ar to, ka beidzot radās iespēja par notikušo atklāti uzrakstīt.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti