Skudra: Topošās valdības deklarācijas melnraksts apliecina sarežģījumus partiju interešu saskaņošanā

Topošās valdības deklarācijas melnraksts liecina, ka partiju interešu saskaņošana notiek visai sarežģīti, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra.

"Veicamajos darbos jeb deklarācijas melnrakstā nav dažu punktu un tas liek domāt, ka interešu saskaņošana norit visai sarežģīti. Tajā informācijā, kas ir parādījusies medijos, nekas nav teikts par "Rail Baltic" būvniecību un dzelzceļa elektrifikācijas projektu," teica Skudra. Politikas vērotājs intervijā norādīja, ka viņam ir "piesardzīgs pesimisms" par Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības tapšanas procesu. "Visvairāk pesimisma ir no "KPV LV" puses. Uzticības balsojums Arvilam Ašeradenam ir pazīme, ka "KPV LV" izmantos sarunas par deklarāciju un valdības sastāvu, lai panāktu kaut kādu viņu interesēm atbilstoša punkta iekļaušanu," pieļāva Skudra.

Skudra: Topošās valdības deklarācijas melnraksts apliecina sarežģījumus partiju interešu saskaņošanāLauris Zvejnieks

    "Visticamāk, balstu Kariņa valdībai nebūs gluži tik daudz, cik, formāli saskaitot frakcijas, varētu būt. Kariņam pirms balsojumiem Saeimā būs jādomā par to, cik tad īsti viņam ir vietu," teica Skudra.

    KONTEKSTS:

    Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš gatavs valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.

    Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū  iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.

    Nākamā gada Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Tehniskās valdības atbalstītais budžeta projekts gan paredz, ka vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti