Prezidenta lēmumam par došanos jābūt izteikti stratēģiskam un jābūt ar viennozīmīgu ES atbalstu, īpaši no Eiropas Komisijas vadības un Eiropas Padomes prezidenta Donalda Tuska puses.
Ja šāds atbalsts ir un ES cer, ka svinību apmeklējums varētu būt pozitīvus signāls Krievijai, tad vajadzētu pieņemt ielūgumu, norādīja Skudra.
Savukārt, ja valstu nostājās būs šķelšanās un nebūs vienota viedokļa, kas varētu izpausties turpmākajos paziņojumos, tad tā būs Latvijas pašas izšķiršanās. Tādā gadījumā varētu domāt par to, vai ar vizīti tiks pakalpots Latvijas ekonomiskām interesēm.
Kā kompromisa variantu eksperts neizslēdza premjeres Laimdotas Straujums („Vienotība”) došanos uz Maskavu, taču norādīja – viņa nav saņēmusi ielūgumu.
Ziņots, ka līdztekus Bērziņam arī citu Eiropas valstu vadītāji ieņem atturīgu un nogaidošu pozīciju. To vidū arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands, kuri gaida kara izbeigšanos Austrumukrainā. Tiesa, citi Eiropas politiķi, piemēram, Čehijas prezidents Milošs Zemans grasās apmeklēt Maskavu.
Paredzams, ka 9.maijā Maskavā gaidāmās svinības būs grandiozas. Eksperti norāda, ka Krievija tajās varētu uzsvērt savu militāro varenību, tostarp akcentējot, ka Krima ir Krievijas sastāvdaļa, kā arī norādot, ka uzvara Otrajā pasaules karā ir liels notikums ne tikai Krievijas, bet visas pasaules vēsturē. Vienlaikus, ierodoties Maskavā, pasaules līderi riskē atzīt Krievijas politiku un Krimas aneksiju.
Eiropā Otrā pasaules kara noslēgumu ierasts atzīmēt 8.maijā.
