Skudra: ES pārdzīvo sociālu, ekonomisku un politisku krīzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) pārdzīvo sociālu, ekonomisku un politisku krīzi, jo ES politiskās, biznesa un kultūras elites nespēj pārliecināt pārējos eiropiešus par to, ka tiks atrisinātas tās problēmas, kas šobrīd Eiropā pastāv, sestdienas rīta intervijā Latvijas Radio programmā „Labrīt” sacīja politologs Ojārs Skudra.

Viņš sarunas laikā uzskaitīja vairākas pazīmes, kas liecina par krīzi. Tomēr galvenā no tām ir fakts, ka „ES joprojām ir elites projekts, un tas nav parastā eiropieša projekts”.

Kopumā durvis uz lielu kontinentālu ES krīzi jau ir atvērtas, jo daudzās valstīs pastāv, kā norādīja Skudra, „nacionālā izolacionisma tendences”. Turklāt bēgļu krīze un ES un Eiropas Komisijas līderu nespēja sniegt risinājumus šai problēmai eiroskepticisko noskaņojumu var vēl vairāk pastiprināt.

Pēc viņa teiktā, ES vispār ir „elites projekts” un fakts, ka ES šobrīd ir sociālā, ekonomiskā un politiskā krīzē, liecina, ka politiskās, sociālās un kultūras elites nespēj sniegt pārliecinošu atbildi „parastajam eiropietim”, pamatojot ES ideju.

„Vienkāršie Eiropas pilsoņi pieprasa pārmaiņas no nacionālajām valdībām. Bet, ja nacionālās valdības – Vācija, Francija, Lielbritānija – turpinās savu iesākto politiku, tad mūs, visticamāk, sagaida Lielbritānijas izstāšanās no ES,” norādīja Skudra.

Arī Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona atbildes pirms jūnijā gaidāmā referenduma Lielbritānijā par palikšanu ES britu vēlētāju var nepārliecināt. Tāpēc atbalsts viņam no proeiropeiskās britu biznesa elites var būt nepietiekams.

Vēl viena no pazīmēm, kas liecina par krīzi ES, ir šonedēļ Nīderlandē notikušais referendums, kurā pilsoņi nobalsoja pret ES un Ukrainas asociācijas līgumu. Skudra atgādināja Nīderlandes eiroskeptiķu pausto, ka viņi balsoja nevis par vai pret Ukrainu, bet gan pret Eiropas Savienību, kas, viņuprāt, arvien vairāk cenšas mazināt Eiropas suverēno valstu lemttiesības.

Skudra norādīja, ka šo argumentu var interpretēt tikai kā soli pretī vēl vienam referendumam, kurā kāda no ES valstīm – iespējams, Nīderlande - lems par palikšanu ES tieši tāpat, kā jūnija otrajā pusē to lems Lielbritānija.

Arī britu eiroskeptiķi tagad var teikt, ka viņi savos uzskatos Eiropā nav vieni.

Nīderlandes referendums, visticamāk, tomēr ietekmēs arī ES un Ukrainas asociācijas līgumu. Lai arī formāli un juridiski nav pamata atcelt asociācijas līgumu, tomēr Nīderlandes valdība nav tik stabila, lai neuzklausītu eiroskeptiķu balsis. Skudra pieļāva, ka Nīderlandes valdība varētu ar ES vadību vēlreiz šo jautājumu izskatīt savā vidū.

Turklāt nākamajā gadā jau ir iezīmējušās vēlēšanas, kas var būtiski ietekmēt ES. Jo sevišķi tas attiecas uz vēlēšanām Francijā, kur labus panākumus var gūt Nacionālās frontes kandidāti, kas jau gadiem aicina Franciju izstāties no ES. Skudra atgādināja, ka Krievija Nacionālo fronti atbalsta gan morāli, gan materiāli. Parlamenta vēlēšanas ir gaidāmas arī Vācijā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti