Cik ilgi Lēnu Romas katoļu dievnama krucifikss atradies ārpusē vispirms pie baznīcas priekšējās sienas, tad aizmugurē, neviens šobrīd pateikt nevar. Bet laikapstākļu nodarītie postījumi bija redzami ik plaisā, ik koka šķiedrā, dažviet radot neatgriežamus zaudējumus. Dažviet tomēr restauratori un pētnieki varēja nolasīt krustā sistā Jēzus ozolkoka skulptūras biogrāfiju. Teju 100 kilogramu iespaidīgais krucifikss, kas izgatavots pirms aptuveni 250 gadiem, restauratoriem licis izvēlēties iet grūtāko ceļu – restaurēt un iekonservēt.
Rūpīgi krucifikss atbrīvots no vairāku kārtu krāsu uzslāņojuma, maksimāli atsedzot un fiksējot tā sākotnējo izskatu, kā arī ļaujot ieraudzīt, kādus vaibstus tajā atstājuši šie divarpus gadsimti.
"Uzlikt jaunu krāsu – tas nav pareizi. Kurš man devis tiesības 18. gadsmita priekšmetam uzlikt jaunu krāsu? Tā būtu mana interpretācija.
Ja mēs varam pieskarties 18. gadsimta kokam, krāsu sistēmai, nebūs dziļuma ar mūsdienīgām krāsām," stāstīja mēbeļu, koka priekšmetu restaurators Aigars Pilenieks.
Sākotnēji Jēzus skulptūra bija ar zaļu ērkšķu vainagu, zilām acīm un zeltītu gurnu apsēju. Tās vizualizāciju var redzēt līdzās krucifiksam novietotā informatīvajā plāksnē.
"Viens no lielākajiem pārsteigumiem bija šis zeltījums, kas liecina, ka pasūtītājs ir bijis turīgs, izpildītājs ir bijis ļoti prasmīgs. Mākslinieciski augstvērtīgs [darbs], gribētos noskaidrot autoru," izteicās polihromā koka restauratore Sarmīte Balode.
Par krucifiksa vēsturi un tā nonākšanu Lēnu katoļu baznīcā šobrīd ziņu nav, bet priesteris ir apņēmies to izpētīt.
Tieši tad, kad baznīca tika uzbūvēta un nomira pēdējais Piltenes bīskaps jeb Kurzemes katoļu bīskaps, tad šī draudze pārgāja Viļņas paspārnē, un mēs ceram, ka Viļņas arhidiecēzes arhīvos ir kaut kādi dati, apraksti par Lēnu baznīcu," sacīja Lēnu katoļu draudzes priesteris Vjačeslavs Bogdanovs.
Lēnu Romas katoļu baznīca celta 18. gadsimta vidū. Tā atrodas gleznainā Nīkrāces pagasta vietā, kur to no vienas puses ieskauj sakopti labības lauki, no otras Venta. Draudze ir neliela, ikdienā ap 15 cilvēku.
Krucifiksa restaurācijai piesaistīts gan Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums, gan draudzes līdzekļi. Vairāki sakrālie priekšmeti ir arī valsts aizsargājamo priekšmetu sarakstā, padomju gados tajā bijis arī krucifikss, bet, mainoties iekārtām, no saraksta pazudis. Šobrīd norit darbs, lai tas sarakstā atkal atgrieztos.
