Ziņa, ka pa veikaliem Skrundā staigā cilvēki un vēlas norēķināties ar neīstām 10, 20 un 50 eiro banknotēm, pārdevējus aplidoja zibens ātrumā ar aicinājumu uzmanīties. Sākumā domāts, ka tās ir viltotas, tomēr vieglas naudas tīkotāji izmantojuši suvenīra banknotes, kas nopērkamas internetā. To, cik veikalus viņi apstaigājuši, zināms nav, jo lielākoties par to policijai nav ziņots. Liela daļa te ir mazie veikaliņi, ne visos ir naudas pārbaudes aparāti.
Veikalā “Jumis” krāpnieks vēlējies iegādāties divus vīnus, maksājot ar neīstu 10 eiro banknoti. Pārdevēja to pamanījusi.
"Es viņam teicu, ka šo naudas zīmi atpakaļ nevaru atdot, man tā ir jāatstāj, bet viņš pret to neprotestēja. Pēc kādas pusstundas nāca cits puisis un gribēja nopirkt 0,5 l "kolu" ar tāda paša veida 10 eiro naudas zīmi. Ja mēs nebūtu informētas un mums nebūtu teikts, ka tāda lieta ir, varbūt arī tajā steigā nebūtu ievērots," stāstīja veikala "Jumis" pārdēvēja Inese Ankevica.
"Paņemot rokās jūt, ka tā nav nauda. Šī nav pirmā reize Skrundā. Pirms gada jau bija, tagad divi gadījumi vienā dienā. Centos nofotografēt, neizdevās, aizlaidās. Policijai nav nozīmes zvanīt, kamēr aizbrauks, būs tālēs zilajās," uzskata uzņēmējs Andris Zemarājs.
Tomēr policijā uzsvēra – jāziņo ir, citādi nav iespējams noteikt nodarītā apjomu. Šai gadījumā policijā oficiāli saņemta informācija, ka Skrundā pie kāda jaunieša atrodas neīsta nauda.
Noskaidrots, kā viņš to bija saņēmis, kā arī aizturēta persona – gados vecāks vīrietis, kas šo naudu izplatīja un kuram kādā veikalā bija arī izdevies iegādāties pārtikas produktus. Par šādu pārkāpumu tiek piemērots sods par krāpšanu nelielā apmērā. Tas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
"Pirmstiesas izmeklēšanas laikā šobrīd ir runa par divām epizodēm. Kopskaitā mums ir viena aizdomās turamā persona saistībā ar šo noziegumu, pārējie ir liecinieki un cietušie. Aktīvās darbības ir pabeigtas, procesu varēs tālāk dot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai," sacīja Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes (KRP) Kuldīgas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Kārlis Prūsis.
Lai arī uz šādas suvenīrnaudas ir norādes, ka tās ir kopijas, ir bez metāliskās joslas pārklājuma un ūdenszīmēm, drukātas uz parasta papīra, tomēr ik gadu ir ziņas, ka kādam tomēr izdevies ar šādām banknotēm norēķināties. Tā aptuveni mēnesi cietumā bija jāpavada kādam krāpniekam, kurš šādi bija iegādājies produktus Siguldā 2018. gadā. Darījumos ar naudu vienmēr jābūt uzmanīgiem – uzsvēra Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš, jo ik gadu Latvijā konstatē arī viltotas eiro zīmes – pērn – 706, vēl pirms gada – 707.
"Mēs kā eksperti iesakām izmantot pantiņu – patausti, paskaties, pagrozi, jo, ja cilvēks koncentrējas uz kādu vienas konkrētas drošības pazīmes identificēšanu naudas zīmē, viņš var iekrist.
Tādā ziņā, ka viņš paskatās – ā, šitā drošības pazīme ir smuka, tad ir īsta, bet tas, ka naudas zīmei nav citu lietu, to viņš nemaz nepaskatās, tad viņš ir zaudētājs," klāstīja Antiņš.
Uzrunātie Skrundas veikalu pārstāvji atzina, – šis gadījums apliecinājis, ka kārtīgi jāaplūko jebkura naudas zīme.
