Ja nav valsts atbalsta, skolas izmanto citas iespējas, ko dod dažādi fondi. Kaut vai lai darinātu tautas tērpus skolas deju kolektīvam, austu jostas un adītu zeķes, pat apzinoties to, ka skolēnu skaits ir par mazu, lai nokomplektētu pilnvērtīgu deju kolektīvu un spētu piedalīties skatēs un attiecīgi dziesmu un deju svētkos. „Mums svarīgi, ka varam priecēt sevi un savu pagastu svētkos un stiprināt latviskās tradīcijas pierobežā”, tā par savu sūtību pierobežā saka nelielās Skrudalienas pamatskolas kolektīvs, skolēni un bērnu vecāki.
Daugavpils novada Skrudalienas pamatskola ir viena no mazākajām Latgalē, jau pirms vairākiem gadiem tai draudēja slēgšana un apvienošanās ar blakus pagasta Silenes skolu, tomēr skolas kolektīvs un vecāki to nepieļāva, stāsta skolas direktore Santa Belousova:
„Kopā esam 57, no tiem 47 pamatskolēni. Tā izveidojies, ka šī skola Ulmaņlaikā bija latviešu skola, padomju laikā krievu skola, tagad atkal latviešu skola. Esam izvirzījuši mērķi – latviska vide, mēģinām maksimāli panākt, lai bērni to jūt. Ir bērni no jauktām ģimenēm, ir no čigānu, poļu un baltkrievu ģimenēm. Mēģinām rādīt to, kas latviešiem labākais un pozitīvais – dziesmas, dejas, mantojums; noteikti viņi sev paņems kaut ko.”
Pirms dažiem gadiem kā mazā un likvidācijai pakļautā skola Skrudalienas pamatskola iesaistījās projektā ”Pārmaiņu iespēja skolām”, aktivizēja skolēnus, darbiniekus un vecākus. Skola savu statusu saglabāja, bet, neraugoties uz projekta beigām, vēl spēja saglabāt arī pašu veidotās radošās darbnīcas. Jo tieši te ar vecāku, bērnu un skolotāju palīdzību tiek adītas zeķes, šūti tērpi un austas jostas skolas deju kolektīvam.
Sākumskolas skolotāja Liene Vasiļjeva ar azartu iesaistījusies rokdarbu pulciņā un šobrīd ar gandarījumu raugās, cik pašu rokām veidotie tērpi skolas deju kolektīva bērniem labi izskatās uz skatuves:
„Protams, uz skatuves tas apvieno, skaista bilde sanāk. Līdz šim daļai bija tērpi, zēniem melnas bikses, bet redzējām, ka tas nav, kā vajag, kā gribētus – tagad esam saģērbušies tā, kā tam jābūt. Caur projektiem dabūjām līdzekļus diegiem, visi – pašas skolotājas, vecāki - darbojās, adījām: kam labāk papēdis sanāk, tas izadīja, citi rakstu, tā mēs tikām galā.”
Skrudalienas pamatskolas skolniece Jūlija ne tikai piedalās deju kolektīva tērpu veidošanā, viņa ar savu austo jostu startē Dziesmu svētku īpašajā konkursā „Rakstu raksti”:
„Man tas interesē, ļoti patika, ir 2,50 metrus gara, tur ir dažādi raksti un krāsas.”
Šobrīd pašu spēkiem un ar fondu atbalstu materiālu - lielākoties diegu iegādei - Skrudalienas pamatskola ir ar nepieciešamo apgādājusi savu deju kolektīvu, skaidri apzinoties to, ka tik mazā skolā pilnu deju kolektīvu ar astoņiem pāriem te izveidot nevar - te ir seši pilni pāri, kas, protams, nevar startēt skatēs un piedalīties Dziesmu un deju svētkos, tomēr droši var uzstāties skolas un sava pagasta pasākumos.
Radīt latvisko gaisotni te, astoņu kilometru attālumā no robežas, tā ir pierobežas skolas sūtība, pārliecināta skolas direktore Santa Belousova: „Īpaši, kad runā, ka vajag būt patriotiskiem, vajag aizstāvēt savu valsti – ar runāšanu vien neko nepanāksim, vajag darīt, arī reāliem darbiem varam parādīt. Mēs savu vidi mēģinām saglabāt, tā te paliek un mēs to uzturam. Ja paši to neuzturēsim, neviens cits to nedarīs.”
