Skrīveros vētru izsauc aicinājums mainīt nosaukumu Upīša vārdā nosauktajai skolai un ielai

Skrīveru pusē plašas diskusijas raisījis Aizkraukles novada domes deputāta Gunta Libeka (Nacionālā apvienība) rosinājums mainīt rakstnieka Andreja Upīša vārdā nosauktās skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumu viņa saistības ar padomju režīmu dēļ. Šai idejai ievērojama atbalsta nav, taču nākamā gada sākumā jautājuma izvērtēšanā pašvaldības Kultūras pārvalde iesaistīs novadpētniekus un vēsturniekus.

Skrīveros vētru izsauc aicinājums mainīt nosaukumu Upīša vārdā nosauktajai skolai un ielai
00:00 / 03:21
Lejuplādēt

Par Nacionālās apvienības politiķa Aizkraukles novada domes deputāta Gunta Libeka ideju un radušos viedokļu vētru par Upīša mantojuma pārvērtēšanu Latvijas Radio pastāstīja laikraksta "Staburags" redaktore Agita Grīnvalde-Iruka. Laikraksta slejās izvērsta viedokļu apmaiņa starp Libeku un bijušo Skrīveru novada domes priekšsēdētāju Andri Zālīti. 

Libeks balstījies Upīša ne kā rakstnieka, bet politiskā darbinieka gaitās – proti, ka Upītis atbalstījis padomju varu, aktīvi darbojies Komunistiskajā partijā un uzskatīts par līdzvainīgu daudzu latviešu iznīcināšanā. Tādējādi Upītis nav cienīgs, lai viņa vārdā nosauktu jebko.

"Es varētu viennozīmīgi teikt, ka viņš ir nelietis.

Vainojams padomju varas noziegumos gan Stučkas valdības laikā, gan pēc tam okupācijas laikā pēc 1940. gada. Bija vadošs darbinieks, kurš nolaupīja cilvēkiem īpašumus, balsoja par padomju varu, iestāšanos PSRS. Būtībā godināt šādus valsts un tautas ienaidniekus nozīmē nostāties viņu rindās," izteicies Libeks.

Intervija ar laikraksta "Staburags" redaktori Agitu Grīnvaldi-Iruku
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Grīnvalde-Iruka norādīja, ka priekšlikums vietējā sabiedrībā sacēlis pamatīgu vētru. 

Bijušais Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Zālītis, kurš no "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas saraksta ievēlēts arī jaunajā – Aizkraukles novada – domē, ir pret priekšlikumu. Skrīveros Upīti vairāk vērtējot kā rakstnieku, nevis kā politisko darbinieku. Tiek norādīts, ka, ja neatkarīgā Latvija nav atzinusi to, kas Upītim tiek pārmests, uzskatot, ka nozīmīgāka ir viņa literārā darbība, tad nav arī pamata mainīt nosaukumus iestādēm.

Zālītis uzsver Upīša atstāto literāro mantojumu, kas lasāms gan grāmatās, gan atspoguļots Skrīveru dabas takās. Tāpat atjaunotās Latvijas vairāk nekā 30 gadu laikā nav bijis iebildumu, ka Andreja Upīša muzeji ir gan Rīgā, gan Skrīveros, teic Zālītis.

""Sūnu ciema zēnus", "Zaļo zemi", par darba tikumu, ja tā var teikt. Ir divi muzeji, Kultūras ministrija nav izteikusies par to, ko Libeks uzsver par Upīša līdzvainu latviešu nāvē, kas ir tāds radikāls nacionālisms, manuprāt. Ko tad mēs – sāksim mest ārā nesen pārizdotos "Sūnu ciema zēnus"? Mums arī dabas takas ir veidotas ar Upīša citātiem. Tas ir nacionālas nozīmes tūrisma objekts kopā ar dendroloģisko parku.

Ko tad mēs tos pieminekļus tagad dedzināsim? Mazliet par traku! Manuprāt, tas izskatās kā balsu zvejošana pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai pievērstu sev uzmanību," izteicies Zālītis.

Līdzīgi domā arī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. Viņaprāt, jaunizveidotās Aizkraukles novada domes deputātiem netrūkst daudz citu darbu, kas būtiskāki par Libeka aktualizēto:

"Sākot gan ar budžetu, gan Covid-19 virzību, infrastruktūras maiņām. Nāk jaunais gads, un novadam ir liels izaicinājums veidot pārvaldību un visu pārējo, nevis domāt, vai Upītis ir komunists vai rakstnieks. Es arī dažādos laika periodos esmu lasījis dažādus viņa darbus. Bija laiks, kad pilnīgi negribējās lasīt, bet, sasniedzot noteiktu briedumu, noteikta grāmata tika lasīta. Arī "Zaļo zemi" izlasīju tikai pēc 18 gadiem, kad aptvēru, par kuru vietu ir rakstīts un kāpēc ir rakstīts, un kāda kultūrvēsture tajā atainota."

Deputātu domas komisijas sēdē, kur izskatīja rosinājumu, atšķīrās. "Par" iniciatīvu balsoja tikai tās autors. Tomēr Grīnvalde-Iruka norādīja, ka ar to nekas nav beidzies. Sekojuši arī citi iesniegumi, kas saistīti ar Upīša darbību. Iedzīvotāji arī uzskata, ka vajadzētu veikt aptauju, lai noskaidrotu, ko domā paši cilvēki. Izskanējis arī ierosinājums vākt parakstus, lai novērstu jautājuma skatīšanu domes sēdē. Aptauja veikta arī laikraksta "Staburags" interneta vietnē, un tur 400 no 600 aptaujas dalībniekiem sacīja, ka nosaukumus mainīt nevajag.

Aizkraukles novada domē norādīja, ka tās Kultūras pārvalde janvārī atgriezīsies pie jautājuma. Viena no iecerēm ir vērsties pie vēsturniekiem, lai viņi analizētu situāciju un sniegtu padomu, kā rīkoties. Tāpat plānota arī iedzīvotāju aptaujāšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt