LTV raidījumā “4.studija” ir vērsusies kāda skatītāja ar jautājumu, vai tiešām bērnu rotaļu laukumos drīkst izsmidzināt dažādas ķimikālijas, lai iznīdētu nezāles. Skrīveru novada kādā daudzdzīvokļu namu pagalmā bērnu rotaļu laukumā jau vairākus gadus tiekot kaut kas smidzināts, lai iznīdētu nezāles. “Esmu satraukusies, ka manam un daudziem citiem bērniem ir jāspēlējas ar ķīmiju nomiglotā laukumā,” raksta skatītāja.
Nezāļu iznīdēšanai ir viegli nopērkami dažādi līdzekļi, kas, nonākot cilvēka organismā, var būt arī kaitīgi. Tāpēc bērnu rotaļu laukums, kas ir miglots, var izrādīties veselībai bīstams.
“Protams, visas šīs vielas, it sevišķi pesticīdi ir veidoti, lai nogalinātu šūnas un iznīcinātu vai nu kukaiņus, vai kaut kādas īpašas nezāles. Līdz ar to tās nav veselīgas vai labvēlīgas arī cilvēka organismam. Daudzi no tiem tiek uzskatīti par daļēji vai potenciāli kancerogēniem, respektīvi, vēzi izraisošiem. Arī glifosātu saturošie augu aizsardzības līdzekļi - par tādiem tiek uzskatīti pēc vairākiem pētījumiem. Taču tie joprojām nav aizliegti, jo ir diezgan pretrunīgi zinātnisko pētījumu atzinumi,” skaidro biedrības „Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.
Līdz ar to ir pašsaprotams vecāku satraukums, ja bērns spēlējas ar ķimikālijām miglotā rotaļu laukumā. Turklāt šāda rīcība var izrādīties sodāma. “Augu aizsardzības līdzekļu lietošana pretēji noteikumiem ir administratīvi sodāms pārkāpums. Un Augu aizsardzības dienesta inspektori gadījumus izvērtē atsevišķi. Tas ir atkarībā no lieluma, no riska kategorijām vēl citām, ko izvērtē,” stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Aija Čonka.
Ja pirms augu aizsardzības līdzekļu lietošanas sabiedriskās vietās netiek informēti apkārtējie iedzīvotāji un nav ievēroti to lietošanas noteikumi, var piemērot sodu fiziskām personām no septiņiem līdz 350 eiro un juridiskām – no 15 līdz 700 eiro.
Savukārt izmantot sabiedriskās vietās drīkst mēslošanas līdzekļus. “Vienmēr, kad pienāk šāda veida informācija, ka kaut kur kāds ir gājis vai braucis ar smidzinātāju, ir jāatceras, ka ar smidzinātāju var izsmidzināt vai lietot gan augu aizsardzības līdzekļus, gan mēslošanas līdzekļus,” norāda Čonka.
Taču, kā var zināt, kas tiek miglots un vai Skrīveru bērnu rotaļu laukumi ir droši? “Es piezvanīju uz Skrīveru novada domi un pārjautāju par šo situāciju. Noskaidrojām, ka konkrētajā daudzdzīvokļu namu pagalmā sētniece zālājā pret sūnu ir lietojusi mēslošanas līdzekli – “Vitriols”, kas nav augu aizsardzības līdzeklis, bet parasts mēslošanas līdzeklis. Tam vienlaicīgi ir papildus iedarbība, kas samazina sūnu daudzumu mauriņā,” informē Valsts augu aizsardzības dienestā.
Bet vai vienmēr var būt droši, ka sabiedriskās un ļaužu pārpildītās vietās – parkos un rotaļu laukumos – netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi? “Es domāju, ka var būt gadījumi, kad šādus augu aizsardzības līdzekļus, kas satur glifosātus vai citas potenciāli bīstamas aktīvas vielas, izmanto arī šādās publiskās vietās. Jo kontroles iespējas Latvijā ir diezgan ierobežotas un arī cilvēku zināšanas un riska apziņa ir diezgan zema,” uzskata „Zaļās brīvības” vadītājs.
Tikmēr Čonka mudina cilvēkus vairāk par šiem jautājumiem savā starpā runāt: “Jebkurā gadījumā cilvēki var sarunāties savā starpā. Gan sētniecei bija pienākums izstāstīt šim uztrauktajam cilvēkam, ko viņa tur dara, jo tāda darbība tiek veikta pēc apsaimniekotāja rīkojuma.”
Augu aizsardzības sabiedriskās vietās drīkst izmantot tikai tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu izplatību. Ja šie līdzekļi tiek izmantoti, tad divas dienas iepriekš pārējie ir jābrīdina un jāuzstāda dažādas brīdinājuma zīmes, kā arī šos līdzekļus nedrīkst izmantot, ja vēja ātrums pārsniedz četrus metrus sekundē.
