Skrīveru zemkopības institūta dārzā šodien rosījās ap 50 talcinienieku, kuri vēlējās atjaunot senā parka kādreizējo spozmi. Talcinieki šodien sabraukuši no dažādām Latvijas malām, bet visi viņi sevi sauc par institūta bērniem un mazbērniem.
Es esmu viena institūta darbinieka mazbērns un zinu tās vērtības, kas šeit kādreiz ir mēģinātas ieviest, un tāpēc mēģinu tās atdzīvināt," saka talkas dalībnieks Pēteris Švēde.
Vairāk nekā 20 gadus dārznieka roku neredzējušais parks veidots pagājušā gadsimta 50. gadu beigās, un tā lielākā vērtība ir nevis dendroloģiska, bet gan patriotiska. Visus padomju gadus cauri parkam uz Daugavu veda aleja, kas ap ābeļu ziedēšanas laiku iegailējās sarkanbaltsarkanā krāsā it kā atgādinādama vēsturisko patiesību.
"Mēs dzīvojām ar šo sarkanbaltsarkano aleju, un vismaz es personīgi gāju apkārt un lepojos - jā, bet mums ir! Mums ir sarkanbaltsarkanā aleja un mums ir institūta zālē gleznojums. Visi zina, ka 1961. gadā aizliedza Jāņus, bet tur ir gleznojums ar Jāņu bildi jau no 50. gadu beigām," stāsta Skrīveru attīstības biedrības vadītāja Baiba Vaivare.
Tas nebija speciāli, vienkārši gribējās radīt ko atšķirīgu, kas kopainā labi iederētos. Šī ogābeles rinda – tā ļoti skaistiem baltiem ziediem zied. Blakus ir vilkābele. Kad zied, veidojas tāda skaista ainava - baltais pa vidu un abās pusēs sarkanais," norāda daiļdārznieks, parka veidotājs Gunārs Vīgants.
Skrīveru attīstības biedrība, kurā apvienojušies kādreizējie institūta bērni, Lielajā talkas dienā 26. aprīlī aizsāka arī jaunu tradīciju - godināt cilvēkus, kuri Skrīveru labā paveikuši ko paliekošu, balvā dāvinot vietējo rokdarbnieču darināto Laimes lāci, kas allaž atgādinās, ka viss atkarīgs tikai no mums pašiem.
