Rītere norādīja, ka arī viņas vadītajā Valda Zālīša sākumskolā situācija ar cilvēkresursiem ir krietni sliktāka nekā pērn. "Manuprāt, viens no nopietnākajiem izaicinājumiem ir jaunās kompetenču pieejas īstenošana. Jebkuras pārmaiņas prasa resursus – gan finansiālos, gan intelektuālos resursus. Absolūti pazūd tie cilvēki, kuriem ir jāīsteno pārmaiņas," teica Rītere.
Asociācijas valdes locekle norādīja, ka viņa Latvijā pazīst ļoti daudzus izglītības iestāžu vadītājus un daudzi no viņiem šo darbu ir pametuši, un daži aizgājuši strādāt par pedagogiem. Savukārt vietās, kur plānots apvienot skolas, daļa šo izglītības iestāžu pedagogu "izdeg, tiešām aiziet bezdarbniekos, pārkvalificējas".
"Viņi vienkārši iziet no šīs izglītības vides, kur, manuprāt, šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un tie ir lieli izaicinājumi," sacīja asociācijas valdes locekle.
Runājot par jauno pedagogu piesaisti, Rītere sacīja, ka slogs jaunās paaudzes gatavošanā darbam par pedagogu uzlikts uz skolas pleciem. "Mēs pieņemam darbā studentus, mēs ar viņiem strādājam, bet viņos ir jāiegulda. Viņi nav šobrīd uz pilnu jaudu spējīgi darboties. Tātad ir vajadzīgi cilvēki, kas, manā redzējumā, ir direktoru vietnieki, mentori, kuri strādā, kuri atbalsta," teica Rītere.
Spriežot pēc Valda Zālīša sākumskolas pieredzes, jaunie pedagogi "pārdeg".
"Viņiem tā psiholoģiskā slodze ir daudz par smagu. Viņi nav emocionāli gatavi, šie jaunie cilvēki, būt apritē, pedagoģiski argumentēt, sniegt visus skaidrojumus vecākiem e-pastos, pamatojot savu labāko izvēli. Tā kā es domāju, ka mēs patiešām esam ļoti nopietnas krīzes ar cilvēkresursiem priekšā. Un, ja mēs ļoti kardināli [neko nemainīsim], tad, manuprāt, mūsu nācija kā tāda ir lemta iznīcībai, jo drošība, veselība un izglītība ir jebkuras nācijas pastāvēšanas pamats," teica Rītere.
LIZDA vadītāja piekrita, ka Latvijas vispārējā izglītība ir cilvēkresursu krīzes priekšā, norādot, ka par pedagogu trūkumu, īpaši pirmsskolas izglītībā, runāts jau sen.
"Tas būtībā vairs nav kā sniega bumba, kas veļas no kalna un paliek arvien lielāka, bet kā tāda lavīna. Un tās ir sekas nepārdomātai personāla politikai izglītības jomā," piebilda Vanaga.
Pēc viņas teiktā, personāla politiku izglītības nozarē un pedagoga darba prestižu veido virkne elementu, tostarp atalgojums, sabiedrības attieksme un novērtējums, arī politiskie lēmumi nozarē, attiecības starp pedagogu, skolēnu un vecākiem.
