Viņš skaidroja, ka sociālo partneru un nozares ministrijas dialogā jau izsenis problēma ir tā, ka ministrijai pietrūkst prasmes piekāpties, un tādā veidā arī izgaismojas problēmas pedagogu algu jautājumā.
“Ministrijai varbūt nedaudz pietrūkst prasmes piekāpties, pieņemt kādu no varbūt viņiem tajā brīdī principiāliem iebildumiem, bet, nu, pieņemt to par labu tam, lai pārejas process virzītos uz priekšu. Varbūt [pietrūkst] diplomātijas un vadītāja prasmes, lai atdotu kaut ko no saviem principiem, ļoti lielām vēlmēm,” sacīja Kalvāns.
Viņš norādīja, ka patlaban asociācija nav apmierināta ar lielāko skolu dotāciju iesaldēšanu, kas pamatā skars Rīgu un Pierīgu. Jautājumā par lielāko skolu dotāciju iesaldēšanu iebilst teju visi sociālie partneri, piebilda Kalvāns.
Tikmēr Valsts ģimnāzijas neapmierina, ka tām ne vien nav palielināts, bet pat tiek samazināts dotācijas koeficients, par spīti tam, ka skolas nodrošina augstus mācību sasniegumus un ievērojamu devumu valsts tautsaimniecībā.
“Arī ģimnāzijās visi direktori ir šokēti, ka netiek pienācīgi atzīts, kādu pienesumu mēs Latvijas tautsaimniecībā dodam, nekādā veidā ministrija nepiekāpjas, lai panāktu solīti pretim un panāktu Valsts ģimnāziju naudas aprēķinam paredzētu koeficientu, bet vēl otrādi – tas tiek samazināts no tā, kāds tas bija līdz šim,” pauda Kalvāns.
Vienlaikus LIVA uzskata, ka tiek piedāvāts neskaidrs regulējums par “kvalitātes daļu piemaksu”, jo neesot īsti skaidrs, kam un par ko pienāktos šādas piemaksas.
Kalvāns arī atzīmēja, ka plānotā 0,5% līdz 1% piemaksa pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu, viņaprāt, nav motivējoša, lai pašvaldības patiešām virzītos uz to optimizēšanu.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka vo valsts puses līdzekļi pienācīgam pedagogu atalgojumam ir saņemti, bet patlaban ir svarīgi atrisināt jautājumu par skolu tīkla sakārtošanu.
"Skolotāji var pilnīgi noteikti rēķināties, ka no septembra minimālā pedagogu atalgojuma likme būs 900 eiro. Mēs jau zinām, ka 72% pedagogu šobrīd, kad minimālā atalgojuma likme ir 830 eiro, saņem atalgojumu robežās no 900 līdz 1100 eiro, vietām arī vairāk. (..) Mūsu galvenā interese ir, lai skolotājs saņem pienācīgu atalgojumu. No valsts puses līdzekļi ir piešķirti, jautājums ir par to, kā varam sakārtot skolu tīklu, lai katrā skolā skolotājs būtu katru dienu, strādātu pilnas slodzes darbu," sacīja Muižniece.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada novembra speciāli veidota darba grupa strādāja pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa, kuru plānots ieviest 2022. gada 1. septembrī. IZM piedāvā līdzšinējo "Nauda seko skolēnam" aizstāt ar modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.
Pret to gan iebilda vairāki sociālie partneri. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedriba (LIZDA) nemierā, ka apmaksātajās darba stundās iekļauts ļoti neliels laiks ārpusstundu darbam, kas tomēr aizņem lielu daļu no pedagoga ikdienas. Tāpat arodbiedrība nav apmierināta arī par to, ka modelis vērsts vien uz vispārējās izglītības skolotājiem, taču par pirmsskolas, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem nav domāts.
Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka nav redzami aprēķini, pēc kuriem modelis veidots.
Tomēr novembra sākumā valdību veidojošo partiju politiķi pauda atbalstu skolotāju atalgojuma modeļa maiņai, un decembrī to atbalstīja valdība.
LIZDA padome nākusi klajā ar vairākām prasībām par darba algas celšanu un slodzes sabalansēšanu, pretējā gadījumā solot septembrī lemt par protesta akcijām. Arodbiedrība prasa pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, sākot no 2023. gada. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt darba slodzes sabalansēšanu, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.
LIZDA priekšsēdētāja izteikusies, ka "algas tiks praktiski "iesaldētas" gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem". Ministre savukārt atbildējusi, ka tie ir meli.
