Aktuāli

Komentārs. Artjoms Konohovs par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanām

Aktuāli

Telefonintervija ar LM valsts sekretāra vietnieci Līgu Āboliņu par sadarbības uzlabošanu

Skolu reorganizācijā darbu zaudē pirmspensijas vecuma skolotāji, sociālo garantiju nav

Skolu reforma: Pirmspensijas vecuma skolotāji zaudē darbu un solītās sociālās garantijas nesaņem

Tā dēvētajam „sociālajam spilvenam” jeb papildu materiālam atbalstam pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri skolu slēgšanas vai apvienošanas dēļ šogad varētu zaudēt darbu, nauda aizvien nav atrasta. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritāte ir skolu tīkla sakārtošana, un vēl vasarā tika solīts, ka pirmspensijas vecuma pedagogiem tiks maksāts sociālais pabalsts līdz pat pensijai, taču naudu šim mērķim atteica valdība. Valstī kopumā pašlaik reģistrēti aptuveni 700 bezdarbnieku, kuru pēdējā nodarbošanās bijusi „skolotājs”.

Pērn skolu reformas dēl darbu zaudējuši ap 60 skolotāju

Pagājušajā gadā likvidēja 11 skolas un vēl 11 apvienoja. Reformu dēļ darbu zaudēja aptuveni 60 pedagogu. Izglītības ministrs ne ar runām vien apliecinājis, ka skolu tīkla sakārtošana ir viena no viņa prioritātēm. Šogad 90 000 eiro atvēlēti īpaša kartējuma izveidei, kas ļaus argumentēti izsvērt, kuras skolas pašvaldībām būtu jālikvidē nākamās. Pašlaik notiekot saskaņošanas process ar tām pašvaldībām, kas skolas varētu likvidēt šogad, un pagaidām ir informācija par divām šādām skolām. Daļa pedagogu, kas reformu dēļ zaudējuši darbu, strādā kādā citā skolā, bet tiem, kas ir tuvāk pensijas vecumam, ar darba meklējumiem nesokas tik viegli.

Vēl vasarā izglītības ministrs solīja rast finansējumu un atlaistajiem skolotājiem vecuma grupā virs 60 gadiem līdz pat pensijai maksāt 65% darba algas, taču bez rezultāta.

Prasītos 1,4 miljonus eiro neatrod

Šis jautājums tiešām ministrijas rūpju lokā ir jau krietnu laiku. Kā zinām, jauno politikas iniciatīvu ietvaros ministrija „sociālajam spilvenam” šiem pedagogiem, kas varētu zaudēt darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, lūdza šī gada budžetā papildu 1,4 miljonus eiro, bet, izvērtējot budžeta prioritātes, diemžēl šis priekšlikums netika atbalstīts, bet IZM turpina aktīvu darbu, lai pedagogi nekādā gadījumā bez šī atbalsta nepaliktu.

Jāatgādina, ka pēc valdības atteikuma ministrija mierināja - finansējumu atradīšot un „sociālais spilvens” būšot pieejams no šī gada janvāra, taču nauda aizvien nav atrasta.

Izglītības ministrija sola darbu turpināt cerībā, ka „sociālo spilvenu” varētu izveidot līdz šī gada septembrim, tikmēr pagaidām ministrija aicina izmantot citas iespējas.

''Pēdējo gadu laikā Izglītības ministrija jau ir nodrošinājusi iespēju pedagogiem par valsts budžeta līdzekļiem iegūt papildu kvalifikāciju darbam citā izglītības pakāpē vai arī pasniegt kādu citu mācību priekšmetu, bet, protams, pastāv risks, ka pedagogi, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, nevarēs pietiekami ātri pielāgoties ar reorganizāciju saistītajām izmaiņām un nevarēs tik ātri atrast jaunu darbavietu, atbilstoši savai kvalifikācijai,'' atzīst ministrijas pārstāve Inta Bērziņa.

Atlaisto skolotāju nodrošināšana jāmeklē pašvaldībās un NVA

Tiek lēsts, ka šogad darbu skolā varētu zaudēt vairāk nekā 100 pedagogu visā Latvijā. Paredzēt, kuru skolu darbiniekus reforma skars nākamos, pagaidām ir grūti, jo pašvaldības vēl tikai iesniedz savas ieceres atbildīgajā ministrijā. Tā kā „sociālā spilvena” nav, atbalsts atlaistajiem skolotājiem pašlaik atkarīgs no pašvaldības ieinteresētības un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) palīdzības. Piemēram, Saldū pagājušajā gadā slēdza divas vidusskolas, tās apvienojot vienā, un apvienoja arī citas novada pamatskolas. Darbu uzteica 148 skolotājiem, bet ne visi no viņiem kļuva par aģentūras klientiem. Lielākajai daļai darbs gan atrasts, stāsta Saldus filiāles vadītāja Inta Briede:

''Pašvaldība šiem atlaistajiem darbiniekiem priekšroku nedeva, jo tas ir tas viņu skatījums, cik racionāli viņi ir izmaksājuši šīs kompensācijas, atlaišanas pabalstus. (..) Pedagogi skatījās arī uz blakus novadiem, un šobrīd no tiem desmit, kas mums vēl ir [bezdarbnieka] statusā, paskatoties viņu aktuālās vēlmes, kur viņi vēlas strādāt, joprojām pedagogi saglabā vēlmi strādāt izglītības jomā.''

Arodbiedrība bažījas par skolotāju aizbraukšanu

Kopumā valstī kā bezdarbnieki reģistrējušās gandrīz 700 personas, kas kā savu pēdējo profesionālo nodarbošanos norādījušas darbu skolā. Liela daļa ir pirmspensijas vecuma skolotāju, jo tieši laukos ir vērojams lielāks vecāka gada gājuma pedagogu īpatsvars. Vīlusies Izglītības ministrijas attieksmē ir pedagogu arodbiedrība. Tā atsaucas uz sacīto vēl vasarā, proti, sociālajām garantijām vajadzēja būt jau ar 1. janvāri šajā gadā, un tām vajadzēja attiekties uz visiem tiem skolotājiem, kas darbu zaudēs skolu optimizācijas dēļ.

''Pēkšņi tas viss ir apstājies. Nav resursu, nav naudas, ja? No vienas puses, viņi tā apgalvo. Mums nav nekādas ticības šobrīd nevienam vārdam un pat rakstītajam vārdam... Tāpat kā pedagogu algu paaugstināšanas grafikam,'' atzīst pedagogu arodbiedrības eksperte izglītības jautājumos Irina Avdejeva. ''Kas notiks ar skolotāju? Teiksim, tiks reorganizēta skola, viņam pagastā vairs nebūs darba, nu ko viņš darīs? Viņš sakravās savu somiņu un aizbrauks prom. Aizbrauks uz Angliju, Īriju, Vāciju... Vai mēs atkal gribam zaudēt izglītotus, zinošus cilvēkus?''

Tas īpaši attiecināms uz jaunākas paaudzes skolotājiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā iesaka pedagogiem pieteikties reģionālās darba mobilitātes pabalstam

un pirmos četrus mēnešus saņemt kompensāciju transporta izdevumiem vai dzīvesvietas īrei citā pašvaldībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt