Vispārējās izglītības modernizācija ir viens no galvenajiem mērķiem Eiropas fondu apguves periodā izglītības jomā. Tam kopā paredzēti 162 miljoni eiro, no kuriem 138 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi. Nauda tiks tērēta dienesta viesnīcu iekārtošanai, sporta telpu attīstībai un mācību vides uzlabošanai.
„Uzlabot mācību vidi nozīmē gan labiekārtot telpas, gan pilnveidot aprīkojumu, iegādāties modernus mācību līdzekļus, telpas uzlabot tā, lai tajās var darboties gan ar interaktīviem mācību līdzekļiem, gan ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām,” uzskaita Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja.
Šonedēļ ministrija ir izstrādājusi atlases kritērijus deviņu republikas pilsētu skolām naudas saņemšanai. Rīgā skolā būs jābūt vismaz 350 audzēkņiem, taču citās lielajās pilsētās – vismaz 300 skolēniem. Arāja to pamato ar valsts noteikto politikas virzienu. „Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam ir šis rīcības virziens uz vidējās izglītības koncentrāciju, jo tikai pie noteikta izmēra vidusskola ir ilgtspējīga, tur ir iespēja piesaistīt labus pedagogus, tur ir iespēja attīstīt vairākas vispārējās izglītības programmas paralēli, un līdz ar to tas bērnu skaits ir aprēķināts tā, lai šos priekšnosacījumus varētu izpildīt,” norāda Arāja.
Latvijas Pašvaldību savienība tikmēr atteicās komentēt skolu atlases kritērijus, jo ar tiem vēl nav iepazinusies. Savienības padomniece Ināra Dundure gan norādīja, ka nedot naudu mazākām skolām ir negodīgi, ja tām nav paredzēts cits ceļš, kā iegūt Eiropas fondu naudu.
Tikmēr, konsekventi ieturot Latvijas izglītības uzsvaru uz eksaktajiem priekšmetiem, finansējumu nevarēs saņemt arī tās skolas, kurās nav izglītības programmas matemātikas, dabaszinātņu vai tehnisko priekšmetu jomā. Tādēļ naudu nevarēs iegūt Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, kura visiem citiem kritērijiem atbilst, stāsta ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse. „Tas nešķiet īpaši pareizi, bet, cik es saprotu, tas ir saistīts ar valsts attīstības plānu, kurā ir iezīmēts šis virziens kā prioritārs. Pašlaik mums tas ir diskriminējoši, bet, ja mums mainītu mācību vidi un papildinātu telpas, mums būtu iespējas veidot laboratorijas, tad mēs arī attīstītu šo virzienu vairāk,” atzīmē Vilkārse.
Atlases kritērijus novadu skolām Izglītības ministrija varētu paziņot nākamo divu mēnešu laikā. Gada otrajā pusē pašvaldības varēs pieteikties Eiropas fondu finansējumam un nākamajā gadā varētu sākties projektu īstenošana.
