Dienas ziņas

Daļa Rīgas bērnu nemācīsies savā mikrorajonā

Dienas ziņas

Jaunieši nesteidz izmantot NVA programmu

Izpētīta mazākumtautību jauniešu piederības izjūta

Skolu direktori piekrīt pētījuma secinājumiem par krievu jauniešu piederību Latvijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas mazākumtautību skolu skolēni jūtas piederīgi Latvijas valstij un vēlas šeit veidot savu karjeru un ģimeni. Šādi ir galvenie trešdien prezentētie secinājumi pētījumā par jauniešu mazākumtautību skolu skolēnu identitāti un piederības sajūtu Latvijai, kuriem piekrīt arī mazākumtautību skolu direktori un eksperti.  

Tiesa, daļa jauniešu vienlaikus joprojām uzsver dalījumu latviešos un krievvalodīgajos, latviešiem piedēvējot vairāk negatīvas īpašības. Pētījumā arī secināts, ka Krieviju jaunieši uzlūko vien kā kaimiņvalsti, pret to piederību neizjūt.

Pirmkārt, jāsāk ar to, ka mazākumtautību jaunieši jūtas piederīgi Latvijai - šāds ir galvenais trīs pētnieču Māras Laizānes, Aivitas Putniņas un Ilzes Mileiko secinātais par krievvalodīgo skolu skolēnu identitāti un piederības sajūtu Latvijai.

Pētījumā 85 krieviski runājoši jaunieši no deviņām mazākumtautību skolām Latvijā intervēja cits citu par, viņuprāt, būtiskiem jautājumiem, kas saistās ir identitāti un piederību Latvijai. Vienotības sajūta īpaši aktuāla ir svētkos, stāsta pētniece Māra Laizāne.

“Tas, kur viņi izjūt kopības sajūtu ar visiem iedzīvotājiem, ir tieši svētkos un saistībā ar dažādiem sociāliem jautājumiem. It īpaši tie ir valsts svētki – 18.novembris, 11.novembris. Arī Līgo kā svētki, kas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem,” stāsta Laizāne.

Papildus pētnieces uzmanību pievērsušas krieviski runājošo jauniešu mediju lietojumam. Secināts, ka viņi gana kritiski izvērtē informāciju, vienlaikus patērējot medijus ne tikai krievu, bet arī latviešu valodā, stāsta otra pētniece Ilze Mileiko.

“Tad viņi [informāciju] analizē, kas parāda, ka viņiem ir spējas un prasmes kritiski izvērtēt informāciju. Tas, kas viņus satrauc, ka nereti krievi tiek attēloti kā kaut kas negatīvs. Viens no piemēriem, es neatceros, kurā medijā bija šāda ziņa, ka krievu jaunietis atspārda grūtnieci. Šis ir viens piemērs, kur krievvalodība tiek parādīta kā būtiska lieta. Līdz ar to tas tēls, kas latviešu mediju vidē veidojas par krievvalodīgajiem, ir tāds negatīvs un nedaudz šķībs,” skaidro Mileiko.

Tāpēc skolēni nereti joprojām mēdz negatīvās īpašības piedēvēt latviešiem, tiesa, to dara vien daļa no visiem intervētajiem jauniešiem.

Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja direktore Irina Paura norāda, ka skola noskaidrojusi – jaunieši jūtas piederīgi Latvijai. Par Krieviju gan nekas jautāts neesot.

“Viņi domā, ka, jā, viņi dzīvo Latvijā, un mūsu skolai ir dažādi pasākumi, klases stundās mēs apspriežam tādus jautājumus, ir ārpus klases pasākumi. Mūsu absolventi mācās Eiropas augstskolās, nevis Krievijas augstskolās,” saka Paura.

Daugavpils skolas direktorei piekrīt arī Rīgas 88.vidusskolas direktore Ņina Labada. Šī skola ik gadu organizē skolēnu apmaiņas projektu ar netālu esošo Rīgas 93.vidusskolu, kas ļauj bērniem citam citu labāk iepazīt.  

“Mēs nedēļas laikā sadalījām bērnus, un mūsu bērni viņu skolā mācījās, un viņu bērni mācījās pie mums. Bērni, kuri atnāca pie mums uz skolu, viens otrs toreiz teica – vai, mēs pat nezinājām, ka blakus ir tik skaista skola, ka jums viss tik skaisti noformēts. Mēs domājām, ka jums te viss zilās krāsās kā Krievijā. Es saku – pagaidiet, mēs taču esam Latvijā,”  stāsta Labada.

Krievu jauniešiem nav aktuāli dažādi sasāpējuši vēstures vai politikas jautājumi, kā tas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem. Patiesībā skolēni neko daudz nezina par blakus esošo Krieviju, norāda Latvijas Krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova.

“Ļoti liela daļa nemaz nezina, ko nozīmē Krievija, jo viņi tur nav bijuši, šobrīd nav tik viegli tur aizbraukt. Dažiem tur ir radi, tad vismaz kaut ko varbūt zina – kādam vecmāmiņa, kādam māsīcas, brālēni tur dzīvo varbūt. Tad tiem kāds priekšstats ir, jo mums, manuprāt, tā krievu grupa ir sabiedrībā, kā teikt, cita, nekā Krievijā tie krievi,” spriež Matjakubova.

Izvēle par labu mācībām mazākumtautību skolās ir personīga. Tā ir saistīta gan ar to, ka šīs skolas bieži vien beiguši arī jauniešu vecāki, tajās visi runā krieviski. Vienlaikus bilingvālā izglītība nav izvēle pret latviešu valodu, secināts pētījumā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti