Reakcija uz Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas lūgumu nepubliskot katras skolas vidējos centralizēto eksāmenu rezultātus sociālo tīklu vietnē "Twitter" bija zibenīga. Neizpratni pauda uzņēmējs Normuds Bergs, vaicājot, vai tā ir valsts drošību apdraudoša informācija? Žurnāliste Evita Puriņa norādīja, ka Somijā sabiedrībai nav pieejami nekādi skolu reitingi, lai saglabātu vienlīdzīgu izglītības kvalitāti. Bet Rīgas Stradiņa universitāts docētājs Jānis Bernāts piebilda, ka eksāmenu rezultāti nav vienīgais kvalitātes kritērijs.
Un tieši šis ir arī izglītības iestāžu vadītāju galvenais arguments lūgumam nepubliskot eksāmenu rezultātus, proti, lai tie, kas tos skatās, neizdarītu pārsteidzīgus secinājumus par skolu.
"Mēs ar ļoti nopietniem rezultātiem spēlējamies ļoti vienkāršoti, jo izdarām ļoti globālus secinājumus par iestādi, par novadu, par iestādes darbību, arī par valsts sasniegumu līmeni pēc vidējā. Nu kas ir aritmētiskais vidējais? - tā vidējā temperatūra palātā, kā mēdzam teikt," sprieda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Asociācijas vadītājs norāda, ka valstī joprojām nav vienota rādītāja jeb indeksa, kā noteikt katras skolas sniegtās izglītības kvalitāti, jo centralizēto eksāmenu rezultāti vien to neparāda. Un tas ir visas izglītības nozares nepadarīts mājasdarbs.
Šos faktus nenoliedz arī VISC vadītājs Guntars Catlaks. Viņš atzīst, ka centralizētā eksāmena rezultāts ne vienmēr ir tikai skolas darba rezultāts, atzīmi eksāmenā ietekmē ļoti daudz faktoru. Taču tas nevarētu kļūt par iemeslu, lai pārstātu publiskot eksāmenu rezultātus.
"Saprotams, Valsts ģimnāzijas atlasa skolēnus, mēs zinām par to, ka ir konkurence arī starp izglītības iestādēm un pie esošā finansējuma modeļa, līdz ar to ir skolas, kas, protams, šos reitingus labprāt izmanto savās interesēs. Un ir tādas, kuras jūtas apietas vai neadekvāti novērtētas šai gadījumā.
No otras puses, protams, ka centralizētie eksāmeni šobrīd ir vienīgais objektīvais, salīdzinošais kritērijs, kā mēs varam vērtēt skolēnu sasniegumus," teica Catlaks.
Pašlaik ministrijā top izglītības kvalitātes monitoringa sistēma. Izmaiņas plānotas, lai precīzāk novērtētu skolēnu sniegumu. Tiktu vērtēta arī skolas un mācību vide, iekļaujošā vide un citi svarīgi faktori. Taču šīs izmaiņas vērtēšanā sāktu darboties ne ātrāk kā pēc vairākiem gadiem.
