Dienas ziņas

Pēc plašajiem plūdiem meklē pazudušos

Dienas ziņas

Ap 1000 topošo speciālistu saņem RTU diplomu

Pusotrs mēnesis līdz jaunajam mācību gadam

Skolu direktori aizvien neziņā par gatavošanos jaunajam mācību gadam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Līdz jaunajam mācību gadam atlicis pusotrs mēnesis un liela daļa Latvijas skolu ir neziņā par to, kas jādara un kā jārīkojas, gatavojoties mācību procesam. Skolu vadītāji norāda – vienotu vadlīniju nav. Nav arī skaidrs, mācības notiks attālināti vai klātienē.

Augusta sākums esot pēdējais brīdis, lai skolas spētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Suntažu vidusskolas direktors Mārtiņš Leja norādīja: "Šobrīd jau kaut kas tiek runāts, medijos kaut ko mēs dzirdam, it kā ir varianti kaut kādi, bet nav konkrētas skaidrības."

Viņš pauda: "Tam būtu skaidri jābūt: "Direktori, šeit jums ir, pēc šī jūs varat vadīties, lūk, šādas ir jūsu iespējas." Šobrīd mēs pat vairāk tiekam tracināti."

Savukārt Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktore Inese Astaševska uzsvēra: "Šobrīd mums ir būtiski - vai mēs uzsākam mācīties klātienē vai attālināti. Tas ir būtiski. Protams, par skolotāju vakcinēšanos augusts ir par vēlu. Tam jānotiek vispār jau vakar, tā teikt, aizvakar tam bija jābūt."

Tikmēr Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore Oksana Petaško sacīja: "Uzņemot skolēnus 7. un 10. klasēs, vecāki nāk un runājas, un jautā, vai tiek plānota skolēnu obligātā vakcinācija, lai varētu viņi piedalīties mācību procesā."

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) paskaidroja, ka vadlīnijas tiekot izstrādātas un tās skolām tikšot prezentētas augustā. Lai mācības varētu notikt klātienē, ministrija piedāvās decentralizācijas principu.

Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols skaidroja: "Lielo ietvaru noteiks valdība un izglītības ministrija. Daudz lielāku atbildību mēs paredzam mācību iestāžu dibinātājiem. Vairumam gadījumu tās ir pašvaldības. Un mēs uzskatām un rekomendējam, ka arī dibinātājiem vajadzētu uzticēties savu iestāžu vadītājiem, jo kurš gan labāk zina situāciju uz vietas."

Ķeipenes pamatskolas direktore Agnese Lepse norādīja - jau aizvadītajā mācību gadā paši varēja izvērtēt un darbu organizēt klātienē.

"Pagasti taču ir ļoti mazi, pēc maza iedzīvotāju skaita. Skoliņas mazas, klases plašas. Mēs varējām pagājušogadu jau būtībā strādāt."

Tāpēc arī ministrijā tiek izstrādāts drošas skolas, nevis droša reģiona princips. Ozols sacīja: "Līdz ko skola pati novēro to, ka infekcijas pārnese notiek skolā, tā ir jauns drošības protokols, ko skola ievērojot atkal jau izslēdz tālāku pārnesi uz citām klasēm, klašu grupām vai personālu."

Savukārt pirmsskolas darbā svarīgākais esot jautājums par vakcinācijas nosacījumiem izglītības iestādēs strādājošajiem. Jo darbs bērnudārzos noritēja arī laikā, kad skolas darbojās attālinātajā režīmā.

KONTEKSTS:

Valdība atbalstīja obligātu vakcināciju pret Covid-19 izglītības iestādēs no 1. oktobra. Gala lēmums gan jāpieņem Saeimai, kas grozījumus par obligāto vakcināciju varētu skatīt augusta sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti