Skolotāju streika nebūs – arodbiedrība un valdība vienojas par kompromisu

Ceturtās sarunas izrādījās noslēdzošās. Valdība piekāpās pedagogiem prasībā ne vien par algu nākamam gadam un slodzēm, bet tāpat apņēmās uzlikt par pienākumu nākamai valdībai izstrādāt un apstiprināt pedagogu algu pieauguma grafiku vidēja termiņa budžeta plānošanai.

"Draugi, būs labi! Labā ziņa ir tā, ka pēc četrām dienām valdības pārstāvji kopā ar Vanagas kundzi esam panākuši vienošanos. Tas nozīmē, ka visi pedagogi, ne tikai skolu pedagogi, saņems algu pielikumu," medijiem sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Kādas izmaiņas gaidāmas

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") pastāstīja, ka attiecībā uz vispārējās izglītības, pamata un vidējās izglītības pakāpi, tostarp speciālās izglītības iestādēs, no 2023. gada janvāra palielinās "viena skolēna izmaksu", kas nozīmē papildu līdzekļus pedagogu algu palielināšanai.

No nākamā gada septembra minēto izglītības iestāžu pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu ar proporciju: 65% laika darbam mācību stundās un 35% – ārpus tām.

Atalgojuma zemākā likme būs 1080 eiro.

Tāpat panākta vienošanās, ka no 2023. gada janvāra pirmsskolas pedagogu atalgojuma likme pieaugs līdz 1070 eiro, kas nozīmē 100 eiro pieaugumu salīdzinājumā ar šā gada septembri. No nākamā gada septembra pirmsskolās arī plānots mainīt slodžu balansu uz: 34+6.

Profesionālās ievirzes izglītībā paredzēs 11% finansējuma palielinājums, kas ļaušot līdzsvarot slodzes.

Izmaiņas skars arī interešu izglītības pedagogus, kuriem arī būs papildu 11% finansējuma pieaugums.

Kopumā šīm izmaiņām būs jārod papildu 60,2 miljoni eiro valsts budžetā.

LIZDA: Kompromisi nebija viegli

LIZDA vadītāja Inga Vanaga komentēja, ka šīs nedēļas laikā sarunās izdevies rast "maksimālus kompromisus un, gribētos teikt, pat vairāk". Kompromisi neesot bijuši viegli, bet tie ir būtiski. "Lielāki vai mazāki kompromisi ir pilnīgi visām pedagogu grupām, neviens nav aizmirsts, visi ir iekļauti. Visiem pedagogiem ir risinājumi jau no nākamā gada janvāra," sacīja Vanaga.

Viņa atzinīgi vērtēja to, ka 60 miljonu eiro papildu finansējums nebūs vienreizējs, bet gan tiks iekļauts budžeta bāzē. "Tas ir garants, ka tā nav vienreizēja piemaksa gada garumā," viņa piebilda.

Arodbiedrības vadītāja atvainojās, ka kompromisi ir tik novēloti. "Mēs lūdzam uz savstarpējo izpratni gan kolektīvos, gan vadītājiem, gan pašvaldībās, gan ar vecākiem. Un zināmas neērtības pirmdien droši vien būs ar mācību procesa nodrošināšanu, bet lūdzam kopā tās risināt," sacīja Vanaga. Vienlaikus viņa pateicās valdības pārstāvjiem, kas šonedēļ piedalījās sarunās.

Valdības un LIZDA pārstāvju preses konference:

Runās ar pašvaldībām

Attiecībā uz ieceri no pašvaldību budžetiem skolotāju papildu atalgojumam atvēlēt 12 miljonus eiro premjers solīja šo jautājumu ar vietvarām pārrunāt jaunnedēļ. Viņš arī norādīja, ka pašvaldību budžetos nauda ienāks caur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no algu pielikumiem un tas faktiski kompensēs pieaugumu, kas pašvaldībām būtu jāpiemaksā.

"Nevienā brīdī valdība nav plānojusi kaut ko atņemt pašvaldībām. Bet, ņemot vērā, ka pašvaldībās ir pusotru līdz četru gadus vecu bērnu pedagogi, kuriem algas maksā pašvaldības, skaidrs, ka tajā brīdī, kad ceļam zemāko likmi, šis rada ietekmi. Bet, kā premjers minēja, Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka tas ir fiskāli neitrāls pasākums," skaidroja Muižniece.

KONTEKSTS:

LIZDA paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un prasot iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, un arodbiedrība iesniedza oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plāno piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku. 

Taču nedēļu pirms streika sākuma valdība nāca klajā ar piedāvājumu no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. LIZDA pēc divām tikšanās reizēm ar valdības pārstāvjiem tomēr lēma, ka valdības kompromisu nepieņems un streiks notiks.

Tad Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar vēl vienu kompromisa variantu, lai apmierinātu streikot gatavo skolotāju prasības. Papildus jau iepriekš piedāvātajiem 56,5 miljoniem eiro no valsts budžeta skolotājiem piedāvās vēl 12 miljonus no pašvaldību budžeta līdzekļiem, kas aptveršot visas streika pieteikumā minētās pedagogu grupas un par ko kritiku pauda pašvaldību organizācijas. Tomēr arī pēc šī piedāvājuma LIZDA lēma neatteikties no plānotā streika, bet bija gatava sarunas vēl turpināt.