Skolēnu skaits pēdējo piecpadsmit gadu laikā samazinājies par trešdaļu. Skolotāju skaits gandrīz tikpat daudz samazinājās krīzes laikā, 2009. un 2010.gadā. Tikmēr pēdējo sešu gadu laikā skolotāju skaits katru gadu palielinās, vidēji par 100 pedagogiem gada laikā. Liecina Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati.
"Viens iemesls ir tas, ka palielinās atbalsta personāla skaits. Tie ir logopēdi, psihologi. Otrs iemesls, kas attiecas uz šo mācību gadu, kad stājās jaunā darba samaksas sistēma, tad lielajās skolās mēs redzam, ka ir samazinājusies mācību stundu slodze. Lai mācību plānu īstenotu, tad tiek darbā pieņemti citi skolotāji, papildu skolotāji," skaidro IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.
Tātad, ministrijas ieskatā, darbu atsevišķiem pedagogiem vieglāk atrast atalgojuma reformas dēļ, kas, tiesa, krietni samazinājusi daudzu skolotāju līdzšinējos ienākumus. Datos tāpat iekļauti arī logopēdi un citi speciālisti, tāpēc nevarētu domāt, ka skolās ik gadu ienāk ap 100 jaunu mācībspēku. Uz nepilnībām datu apkopošanā un to interpretēšanā steidz norādīt arī izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
"Ir ļoti daudz pedagogu, kuri strādā uz nepilnu slodzi, un šeit mēs arī, jāsaka, pavasarī, runājot ar Izglītības un zinātnes ministriju, konstatējām, ka joprojām bija šīs nepilnības valsts izglītības informācijas sistēmā. Nemācēšu atbildēt, vai uz šodienu tās ir novērstas, proti, ja ir skolotājs, kurš strādā divās izglītības iestādēs nepilnu slodzi, vai trijās, vai viņu tomēr skaita kā vienu pedagogu, vai tiek kā trīs saskaitīts," uzsver Inga Vanaga.
Ministrijas vecākā eksperte gan norāda, datus apkopojot dažādos griezumos, un skolotāju skaita pieaugums redzams arī tad, ja raugās vien uz personas kodiem, kas neļauj vienu cilvēku pieskaitīt vairākkārt.
"Tātad reālie cilvēki. Mēs dažādi varam datus analizēt. Pēc personas kodiem, pēc darbavietām, pēc slodzēm un tā joprojām. Es gribu pieskarties arī vienai negatīvai tendencei, kas ir ar šo saistīta, ja mēs varam priecāties, ka sistēmā kopumā palielinās atbalsta personāla skaits, tad pedagogu skaits, es šeit domāju skolotājus, kas mācību priekšmetus māca, nepieaug un tā ir negatīvā tendence," saka Jansone.
Pedagogu arodbiedrībā pieļauj, ka daļa gados vecāko skolotāju drīz dosies pensijā, bet daļa zaudēs darbu tieši pedagogu atalgojuma reformas dēļ, ko ministrija nosauca kā pozitīvu aspektu lielajās skolās.
Inga Vanaga no arodbiedrības tāpat uzsver, pašlaik svarīgi esot diskutēt par sociālajām garantijām jeb sociālo spilvenu skolotājiem vecuma grupā virs 60 gadiem. Pagaidām šie jautājumi vēl tiekot pārrunāti, bet valdībā tiem būtu jānonāk drīz pēc jaunā gada.
