Stāsti

Atjaunots pelēkā vilka sugas aizsardzības plāns

Stāsti

Liepājas biznesa inkubatorā īsteno un atbalsta oriģinālas biznesa idejas

Eksakto priekšmetu konferencē apspriež starpdisciplināru pieeju

Skolotāju konferences fokusā – kā skolās labāk mācīt dabas zinības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Eksakto priekšmetu skolotāji diskutē, kā dabas zinības skolās mācīt starpdisciplināri. Izglītības ekspertu un arī skolotāju ieskatā priekšmeti ir jāmāca sasaistīti, lai skolēns zināšanas neapgūtu tikai pasīvi, bet arī zina, kā tās pielietot. Viens no pamata risinājumiem ir pašu skolotāju aktīvāka sadarbība strādājot kopā klasē. Savukārt skolotāji norāda uz plānošanas laika trūkumu slodzes dēļ, kā arī izceļ kombinēta mācību materiāla trūkumu.

Šogad dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencē, kas notika pirmdien, 28. augustā, bioloģijas, fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas un matemātikas jomas pārstāvji diskutēja par priekšmetu starpdisciplināru mācīšanu skolās.

Konferencē sastaptā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotāja Ata Krūmiņa apstiprina, ka uzdevumi ar kombinētu saturu ļoti mulsina skolēnus, taču tieši šie uzdevumi visvairāk saistīti ar reālo dzīvi. Viens no pamata izaicinājumiem ir tieši pašu skolotāju sadarbība skolu iekšienē.

"Faktiski skolotāji to savu stundu uztver kā savu privātīpašumu. Nevienu es tur iekšā nelaidīšu, ne ar vienu nesadarbošos. Viena daļa [skolotāju] vismaz," sprieda Krūmiņa.

Pēc viņas teiktā, piemēram, fizikas skolotājam ir jābūt gatavam informātikas skolotāju ielaist savā stundā un veidot kopīgas stundas. "(..) Līdz ar to tas noved pie divām atzīmēm divos priekšmetos un katrs vērtē kaut ko savu, bet tas prasa sadarboties."

Fizikas skolotāju asociācijas pārstāve Ludmila Belogrudova papildina, ka, lai motivētu skolotājus veidot sadarbībā balstītu dabaszinību mācību procesu, tam esošajā slodzē jāatrod vietu. "Šobrīd tiešām skolotāji ir pārslogoti. No daudziem kolēģiem un arī pēc savas pieredzes varu teikt, ka bieži skolotājs neiekļaujas 12 stundu darba dienā."

Belogrudova akcentēja vēl vienu problēmu – trūkst mācību materiālu ar attiecīgiem uzdevumiem. "Mūsu liela problēma ir, ka mūsu valstī šobrīd diemžēl nav arī tādu spēcīgu grāmatu autoru, kas varētu šos uzdevumus sastādīt. Sanāk tā, ka skolotājam jāmeklē šie uzdevumi. Saprotiet, cik tas ir milzīgs darbs (..)."

Konferences rīkotāja, Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone skaidro, ka arī diagnosticējošo darbu rezultāti rāda skolēnu fragmentāro izpratni par dabas zinātnēm.

"(..) Šobrīd mēs domājam par to, kā skolā iespējami veiksmīgāk būvēt skolotāju sadarbību, lai skolēnam veidotos, kopsakarības, kopēja izpratne par apkārt dabā notiekošo un par to, kā zinātne strādā."

Šajā mācību gadā konkrētas izmaiņas izglītības standartā šajā jomā nenotiks. Pašlaik uzsākts diskusiju process, kā arī konferences "Ideju tirgū" skolotāji dalījās pieredzē par to, kā viņi vada stundas arī ārpus klases, māca skolēnus iedziļināties, darboties kā pētniekiem, izmantot IT priekšrocības.

Dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencē šogad pulcējās ap 500 skolotāju, augstskolu mācībspēku, ekspertu, zinātnieku un uzņēmēju.

Konferenci organizēja LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs sadarbībā ar "European Schoolnet" projektu "Scientix 3", LU fakultātēm, Latvijas Bioloģijas skolotāju asociāciju, Fizikas skolotāju asociāciju, Matemātikas skolotāju apvienību, Ķīmijas skolotāju asociāciju, kā arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrību, informē LU.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti