Atbilstoši IZM iecerei mēneša likme par skolotāju darba samaksu:
- 2018.gada septembrī pieaugs līdz 710 eiro;
- 2019.gada septembrī – līdz 750 eiro;
- 2020.gada septembrī – līdz 790 eiro;
- 2021.gada septembrī – līdz 830 eiro;
- 2022.gada septembrī – līdz 900 eiro.
Tāpat no 2018.gada iecerēts paaugstināt likmes augstskolu un koledžu pedagogiem, un tas nozīmēs nepieciešamību pēc papildu 3,6 miljoniem eiro no budžeta. 2022.gadā šī papildus nepieciešamā summa pieaugs līdz 14 miljoniem eiro.
Plānoti divi naudas avoti: pirmais – ietaupījumi no skolu tīkla sakārtošanas, otrais – ministrija cer panākt, ka izglītības finansējums tiek piesaistīts tautsaimniecības izaugsmei. Piemēram, ja Latvijas ekonomika gadā aug par 2%, tad proporcionāli aug arī izglītības finansējums.
"Es uzskatu, ka tas projekts, ar kuru mēs iesim uz valdību, ir reālistisks. Protams, tas prasa valdības kopīgu apņemšanos un kopīgu labu gribu. Ja neizpildās viens no šiem “ja”, tad mums nav daļas naudas.
Ja neizpildās neviens no šiem “ja”, tad mums naudas nav vispār un tādā gadījumā šis grafiks ir tik vērts, cik vērts ir tā izlietotais papīrs," saka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Ministrs prognozē, ka skolu tīkla optimizācija tuvākajā laikā varētu skart tieši vidusskolas. Atsevišķas vidusskolas būs spiestas vērt durvis ciet vai pārtapt par pamatskolām. Lai grafiku varētu izpildīt, ministrijai vēl jāvienojas ar pašvaldībām par skolu slēgšanu un ar valdību par valsts budžeta dotācijām.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) prezentēto algu pieauguma grafiku vērtē atzinīgi. Arodbiedrības līdere Inga Vanaga gan saka, ministrijai diez vai izdosies lielu daļu algām nepieciešamās summas iegūt uz likvidēto skolu rēķina.
Jauna kvalitātes vērtēšanas sistēma
Izstrādāta arī jauna pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēma, un kvalitātes pakāpju skaits no piecām samazināts līdz trim.
Taču tajās vietas būs ierobežotas, līdz ar to pie kvalitātes pakāpes varēs tikt aptuveni 80% skolotāju.
Tāpat kā līdz šim, kvalitātes piemaksām plānots atvēlēt 11 miljonus eiro gadā. Pašvaldībām pienāksies noteikta summa mērķdotācijām atbilstoši skolās esošajam bērnu skaitam. Tā kā saņēmēju skaits būs mazāks nekā šobrīd, pašas piemaksas sanāks lielākas. Cik tieši lielas, sola atklāt 1.aprīlī. Pretendēšanas kārtība būšot mazāk birokrātiska, vairāk praktiskos pārbaudījumos balstīta.
Jaunajā sistēmā svarīgākais vērtēšanas kritērijs būs pedagoga darbs mācību stundā.
Jārēķinās gan - ja skolotājs piesakās augstākajai kvalitātes pakāpei, bet kritērijus tomēr neizpilda, viņš nevar tajā pašā gadā pretendēt arī uz zemāku pakāpi. Būs jāgaida gads līdz nākošajam konkursam.
“Uzsvars ir uz to, ka ir saglabāts iekšējais un ārējais vērtējums, tātad skolotāja pašvērtējums. Un, protams, mācību stundā jau eksperti vēro skolotāja darbu. Skolotājs var izvēlēties, piedalīties šajā izvērtēšanā un vēlāk tad saņemt arī par darba kvalitāti attiecīgu samaksu. Nu, mēs sakām, ka skolotājam tomēr ir jānostrādā trīs darba gadi izglītības iestādē un tad viņš var startēt uz kvalitātes novērtēšanas procesu. Kā jau minēju, novērtēšana ir skolas līmenī vai pašvaldības līmenī, vai valsts līmenī,” stāsta ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Tomēr iebildes par pedagogu profesionālo novērtēšanu ir arodbiedrībai. Iepriekš LIZDA paudusi, ka tā pati varētu veidot savu alternatīvu skolotāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtību, taču tagad sola izvērtēt ministrijas piedāvājumu. Ar to arodbiedrība iepazīstināta tikai šonedēļ.
“Ministrija vakar tikai prezentēja šo jauno iniciatīvu. Diemžēl darba grupa strādāja vairāk nekā gadu un pie šādiem risinājumiem nevarēja nonākt. Vakar šī ideja pirmo reizi tika prezentēta darba grupā, un zibenīgi mēs arī nevaram pateikt, cik tā ir laba vai slikta uz šo brīdi. Tas ir jāvērtē, taču
mēs redzam arī riskus, ka šeit būs ierobežotam skaitam pedagogiem. Kurš pirmais skries, tas pirmais arī varēs dabūt šo kvalitātes pakāpi.
Un šīs kvotas, kas tiks uzliktas, ir stipri jāvērtē un šī vienādā izpratne joprojām būs vai nebūs,” norāda Vanaga.
Trešdien, 15.martā, šos jautājumus plānots pārrunāt arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē, uz kuru aicināta arī Izglītības ministrijas vadība. Ja nebūs aizķeršanās ar plāna apstiprināšanu valdībā, jau šī gada oktobrī skolotāji varēs sākt pieteikšanos uz jaunā tipa kvalitātes pakāpēm.
Ziņots, ka skolotāju atalgojuma reforma valdībā apstiprināta pērn jūlijā, un algas palielināšana iecerēta pakāpeniski. No 2016.gada 1.septembra minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielināja no 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus pārskatīja skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Pirmie aprēķini pēc jaunā modeļa ieviešanas liecināja, ka atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Tas gan nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums.
