LIZDA vadītāja Inga Vanaga pavēstīja, ka arodbiedrības otrdienas padomes sēdē izrunāts piedāvātais kompromiss no 1. janvāra vispārējās izglītības skolotājiem pāriet no 30 uz 40 stundu darba nedēļu, kurā 24 stundas tiktu paredzētas mācību stundām un 16 stundas – pārējiem pienākumiem. Tādējādi tiktu kāpināts arī atalgojums – no 900 eiro uz 1200 eiro mēnesī.
Arodbiedrība pārrunāja, vai algām piedāvātos 56 miljonus eiro varētu pārdalīt, jo streikā pieteikušies arī daudz pirmsskolas izglītības pedagogu, uz kuriem piedāvātais risinājums neattiecas.
Vienlaikus nav skaidrs, kas notiks ar vispārējās izglītības skolotāju slodžu sabalansēšanu, ja no tai piešķirtās naudas tiks pārdalīti līdzekļi citām pedagogu grupām.
Vanaga žurnālistiem arī pauda bažas, ka, ja algas palielinās tikai vispārējās izglītības skolotājiem, tad skolotāji no pirmsskolas un profesionālās izglītības iestādēm mēģinās pāriet uz darbu vispārējā izglītībā, kur algas ir labākas.
LIZDA cerēja, ka trešdienas sarunās ar valdību dabūs finansējumu arī citām pedagogu grupām – ne tikai vispārējās izglītības skolotājiem. Tomēr valdība papildu naudu nesola. Tādējādi arodbiedrībai jāizlemj, vai pieņemt valdības piedāvājumu un vai iespējama naudas pārdale.
Vanaga jau iepriekš nosauca par pieņemamu risinājumu par sabalansētu darba slodzi un visu pienākumu apmaksu. Viņa gan uzsvēra, ka pilnīgi nekāda risinājuma nebūs 20 000 pirmsskolas, profesionālās ievirzes, interešu un profesionālās izglītības pedagogu. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uz to atbildēja, ka vienā laikā visu nevar izdarīt.
Kariņš uzskata, ka valdības piedāvājums – 56,5 miljoni skolotāju algām un vairāk nekā 3,5 miljoni mācību materiāliem – ir ļoti labs. Pēc viņa teiktā, tas būtu lielākais viena gada pieaugums izglītības nozarē, kāds ir bijis atjaunotās valsts vēsturē. Kariņš sacīja, ka sarunās šķitis, ka vajag vienoties, bet arodbiedrībai un atbildīgajai ministrijai vēl jāveic aprēķini, kā naudu pārdalīt, ņemot vērā nozares dažādās vajadzības un prasības.
"Esmu pārliecināts, ka var atrast kompromisu. Tas neatrisinās visu, bet būs nozīmīgs solis, lai atrisinātu problēmas šajā nozarē," sacīja Kariņš.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") attiecībā par pirmsskolas skolotāju algu celšanu norādīja, ka tā būtu nākamā prioritāte aiz vispārējās izglītības skolotājiem. Ministre norādīja, ka algas pirmsskolas izglītības iestādēs maksā pašvaldības. Pēc viņas teiktā, energocenu krīzes laikā nedrīkst uzlikt pašvaldībām vēl kopumā 36 miljonu eiro slogu, lai nodrošinātu lielākas algas šiem pedagogiem.
Vanaga atgādināja, ka arī par vienu no prasībām, kas attiecas uz darba samaksas grafika apstiprināšanu, kompromisa nav. LIZDA cerēja uz šāda dokumenta apstiprināšanu, kas dotu cerību par algu paaugstinājumu nākotnē.
KONTEKSTS:
LIZDA paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu.
Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, un arodbiedrība iesniegusi oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plāno piedalīties 23 000 izglītības darbinieku.
Taču nedēļu pirms streika sākuma valdība nāca klajā ar piedāvājumu no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. Tas nozīmēšot 30% algas kāpumu. Sākotnēji LIZDA pauda kritiku par piedāvājumu, un pēc sarunas ar valdības pārstāvjiem paņēma pauzi.
