Panorāma

Panorāma

Panorāma

Mūziķi saņem augstāko valsts apbalvojumu

Algas palielinājušās 72% skolu

Skolotāju arodbiedrība: Pēc reformas pedagogu algu likme augusi 72% skolu

Līdz ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu pedagogu atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu, informē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).

Portālam Lsm.lv LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka šāds rādītājs vēl nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums. Arodbiedrībai dati par konkrētu skolotāju algām nav pieejami.

Arvien neskaidra ietekme uz pedagogu

Runa ir par vidējo mēnešalgu likmi, kuru var ietekmēt arī pašvaldību piemaksas un bērnu skaits. Analizējot datus, nav ņemtas vērā pedagogu kvalifikācijas pakāpes, atzina Vanaga.

LIZDA vadītāja nevarēja pateikt, cik daudz skolotāju Latvijā algā saņems vairāk, cik mazāk un cik daudziem pedagogiem atalgojums saglabāsies iepriekšējā līmenī.

Tikmēr Rīgas pašvaldība iepriekš norādīja, ka, ieviešot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto pedagogu darba samaksas jauno modeli, 26,35% Rīgas pedagogu atalgojums ir samazinājies, 26,18% nemainīsies, bet 47,47% pieaudzis.

Rīgas pašvaldībā norādīja, ka ģimnāzijās, kurās strādā pedagogi ar augstākajām kvalitātes pakāpēm, kuri sagatavojuši skolēnus izcili pārstāvēt valsti starptautiska līmeņa olimpiādēs, to vidū arī vairāki balvas “Zelta pildspalva” ieguvēji, ir vērojams būtisks algu samazinājums.

Ministrs norāda uz naudas pārdali

Atbildību par atalgojuma samazinājumu Valsts ģimnāziju pedagogiem izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") gan noveļ uz galvaspilsētas vadību, skaidrojot – iespējams, tā pārdalījusi lielajām skolām domātos līdzekļus, lai izvairītos no nepiepildīto skolu apvienošanas vai slēgšanas. 

"Rīgas pašvaldība vienmēr ir pārdalījusi līdzekļus starp izglītības iestādēm, un vēl divus gadus šī iespēja būs. Līdz ar to par Valsts ģimnāzijām šobrīd, ja rodas problēmas, tas ir pašvaldību lēmumu dēļ. Savukārt mums tuvākajā laikā ir jārisina ģimnāziju jautājums, jo ģimnāzijām tiešām ir jābūt par ekselences un izcilības centriem un finansējumam ir jābūt pilnīgi pietiekamam.

Es būtu ļoti priecīgs, ja mēs Valsts ģimnāzijās varētu pāriet nevis uz principu ''nauda seko skolēnam'', bet ''nauda seko programmai''," sacīja Šadurskis.

Izglītības ministrs sola vērtēt reformas rezultātus un pēc gada veikt nepieciešamās izmaiņas, atzīstot – situācija, kad visvairāk cietuši labāko skolu pedagogi, nav pieņemama.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) pārmetumus noraida, gan netieši atzīstot – pašvaldība ir izmantojusi tai likumā noteiktās tiesības pārdalīt ministrijas piešķirto finansējumu.

“Ja nenotiktu pārdalījums un vēl paralēli no Rīgas domes nebūtu piešķirts papildu finansējums, skolotāju skaits, kam ir samazinājums, būtu vēl lielāks. Es aicinu ministrijas speciālistus atnākt un pārbaudīt visus datus par katru skolu, par katru eirocentu,” saka Ušakovs.

LIZDA: valsts ģimnāzijās situācija ir vienādi slikta

To, ka atalgojuma kritums valsts ģimnāzijās nav tikai Rīgas domes īstenotās finansējuma pārdales rezultāts, apliecina pedagogu arodbiedrības paustais – situācija ir vienādi slikta valsts ģimnāzijās visā valstī.

“Tur, kur ir visi tirgus principi darbojušies, kvalitātes rādītāji ļoti augsti, reformas ietvarā pedagogi tur ir cietuši. Mūsuprāt, bija jāpārdomā, ka ne tikai šīm valsts ģimnāzijām, bet arī Pierīgas izglītības iestādēm – tur, kur ir sistēma sakārtota, kur viss darbojās, vajadzēja iesaldēt šīs algas. Ir pedagogi, kuriem ir vairāk jāstrādā, ir arī tādi ļoti daudz, kuriem ir vairāk jāstrādā un kas saņem tādu pašu algu. Un ir daļa, kas pat saņem mazāk," norāda Vanaga.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) reformu kopumā pagaidām atturas vērtēt, bet pārmet Izglītības ministrijai pasivitāti, skaidrojot reformas rezultātus.

“Ministrija min piemērus, kas arī viņiem jāparāda, kad pašvaldība noņēmusi savas piemaksas un rāda, cik valsts ir slikta. Šobrīd ir tāds informatīvais vakuums, ko aizpilda tas, kurš runā. IZM ir pēdējais laiks sākt to aizpildīt ar saviem cipariem,” saka Kučinskis.

Jau ziņots, ka valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.

Rīgas dome apņēmusies vērsties Satversmes tiesā pret valdības akceptēto skolotāju algu modeli, kas, pēc galvaspilsētas vadības teiktā, novedīs pie algu samazinājuma daudziem Rīgas skolotājiem.

Pašvaldība iepriekš norādīja: Rīgā vienīgajā noteikts, ka uz vienu pedagogu vidēji jābūt vismaz 16,5 bērniem, citās republikas nozīmes pilsētās drīkst būt mazāk – vidēji 15,5 skolēni. Tajā pašā laikā, kā norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, bērnu skaits Rīgas skolās un citu lielo pilsētu skolās neatšķiras.

"Un tas nozīmē, ka visās pārējās pašvaldībās viens bērns valsts budžetam izmaksās apmēram 72 eiro mēnesī, savukārt Rīgas bērns tikai 68 eiro. Tā ir pēc būtības absolūti nepārprotama diskriminācija," iepriekš norādīja Ušakovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti