Vanaga norādīja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, tiek izmantots brīdis, lai ar šādu reformu celtu sev reitingu un pretnostatītu sabiedrību. Arodbiedrība uzskata, ka reformu varēja virzīt jau sen, paralēli kompetencēs balstīta satura ieviešanai. Savukārt šobrīd ir bažas, ka reforma var tikt sagatavota sasteigti.
Vanaga arī pauda šaubas par plānoto finansējumu latviešu valodas apguvei. Neesot pārliecības, ka tiešām mazākumtautību skolās strādājošie 8000 pedagogi tik vāji zina latviešu valodu. Arodbiedrībai nav informācijas, ka būtu šāda masveida problēma.
“Mēs redzam daudz pozitīvu piemēru, kur mazākumtautību izglītības iestādes tiešām ļoti pārdomā valsts svētku svinēšanu un valodas lietojumu,” sacīja LIZDA vadītāja.
Lielākā daļa pedagogu esot gatavi reformai. Skolotāji ir atvērti pārmaiņām, taču ir pret nepārdomātu un sasteigtu rīcību, norādīja Vanaga.
Jau ziņots, ka Izglītības ministrija iecerējusi no 2020./2021.mācību gada vidusskolās visus mācību priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Šobrīd mazākumtautību skolās 60% mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā.
