"Labā ziņa no šīsdienas ir tā, ka izglītības pārvaldes un skolu vadība ieraudzīs rīt visus skaitļus, kas ir pieņemti, un, ja stāsies spēkā, visus aprēķinus var veikt, jo šobrīd tiešām visas skolu pārvaldes un direktori ir tādā gaidīšanas režīmā, jo ir jāgaida rezultāti. Rīt šo rezultātu viņi iegūs,” solīja izglītības un zinātnes Kārlis Šadurskis („Vienotība”).
Lai arī vēl nav konkrētas atbildes par trūkstošā finansējuma - 9,3 miljonu eiro - avotu, premjers Māris Kučinskis pauda, ka koalīcijas partijas ir vienojušās, ka pedagogu atalgojuma reformu būs budžeta prioritāte, tāpēc, "iespējams, daudzām citām nozarēm būs jāpaliek bez".
"Tāpēc es arī šodien vērsos pie koalīcijas partneriem, lai visi saprot to, ka līdz ar šo reformu visi arī pasaka – tā ir mūsu prioritāte un, iespējams, daudzām citām nozarēm būs jāpaliek bez [papildu finansējuma]. Atbilde, ko es saņēmu, bija konceptuāls „jā”. Tāpēc faktiski varam jau teikt, ka budžets tiks valdībā skatīts ar jau izdarītiem ierakstiem, kas ir nepieciešami ar šo prioritāti," sacīja premjers.
Kučinskis arī norādīja, ka modeli valdība vēl plāno precizēt attiecībā uz bērnudārzu pedagogiem, kuriem algas maksā pašvaldības. Ja pašvaldībai trūks naudas modeļa ieviešanai, reformu varēs arī neveikt.
Par finansējumu jaunajam atalgojuma modelim spriedīs, veidojot nākamā gada valsts budžetu.
Skaidrojot reformas finansējuma meklējumus, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Šadurskis norādīja: “Jāsaprot budžeta veidošanas procedūras. Pie nākamā gada budžeta veidošanas bāzes valdība strādās augustā, tāpēc šodien iecementēt akmenī, ka būs tik daudz naudas, cik modelim nepieciešams, formāli nevar. Bet, ja skatāmies noskaņu, kas ir valdošajā koalīcijā, būtībā visas koalīcijas partijas atzinušas to kā ļoti būtisku prioritāti.”
Viņš arī pauda pārliecību par finansējuma atrašanu reformai. Pašlaik esot pilnīga pārliecība par 27 miljoniem eiro reformai gada griezumā, bet strīds ir par 4,5 miljoniem, kas nepieciešami tieši nākamajam gadam. “Ja mēs esam pārkāpuši suni, domāju – mēs astei arī pārkāpsim,” sacīja Šadurskis.
Ministrs arī norādīja, ka līdz ar reformu nevajadzētu būt tādiem gadījumiem, ka kādiem pedagogiem atalgojums pazeminās. Taču, skolas tīklu sakārtojot, daļa pedagogu būs spiesti pamest darbu.
“Mēs neesam tik optimisma pilni attiecībā uz tiem zaudētājiem,” sacīja Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, norādot uz nepilnībām jaunajā modelī. Piemēram, lūgs iekļaut atalgojuma paaugstinājuma grafiku.
Vanaga arī nepatīkami pārsteigta par ieceri pārtraukt pieteikšanos uz kvantitātes pakāpēm, par ko iepriekš neesot runāts. Tātad daļa skolotāju kādu laiku nevarēs pretendēt uz kvalitātes pakāpēm, kas ļāva saņemt lielāku atalgojumu.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure saka – līdz ar šo modeli daudzas izglītības iestādes būs izvēles priekšā, kā turpināt tālāk strādāt, jo pedagogu likmju skaits samazināsies. Tāpēc LPS vēlētos pēc reformas ieviešanas novērtēt tās ietekmi uz izglītības pieejamību un kvalitāti.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 62% jeb 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro. Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gan šos aprēķinus apšauba, norādot, ka 62% algu kāpums nebūs nevienam skolotājam.
Tāpat reforma palielinās skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. Pret to asi iebildušas Pierīgas pašvaldības, kurās tādēļ pedagogu algas varētu samazināties.
Vēlāk LIZDA kritizēja, ka jaunajā modelī nav ņemti vērā tās priekšlikumi un mudina turpināt darbu pie tā. Savukārt izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”) uzstāja, ka ar jauno modeli ir jāvirzās uz priekšu.
Jūnija beigās arodbiedrība ar vairākiem nosacījumiem piekrita jaunā modeļa virzīšanai izskatīšanai valdībā. Taču modeļa īstenošanai pietrūkst vēl 9,3 miljoni eiro.
