Viņa norādīja, ka ideālā gadījumā kontaktstundas varētu aizņemt tikai pusi no skolotāja darba laika, lai pārējo viņš varētu pavadīt, gatavojoties stundām, kā arī pārrunājot ar kolēģiem mācīto.
"No pētniecības zināms, ka skolās, kur ir augstāka uzticēšanās, tur bērnu sekmes beigās ir augstākas," teica Oliņa.
Viņa ieteica, ka skolotāji varētu regulāri sekot, ko un kā māca skolā, un sekot katra bērna izaugsmei līdzi, domājot, kā var palīdzēt.
Par naudas apjomu, kas būtu nepieciešama skolotāju algām, Oliņa neprata atbildēt, adresējot to izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ("Vienotība").
Oliņa teica, ka diskutēt par reformas nepieciešamību būtu kā atgriezties jau vairākus gadus senā pagātnē, jo dokumenti, kas paredz reformu, tika pieņemti gan Saeimā, gan Ministru kabinetā.
Viņa atzīst, ka jaunā satura veidotāji būtu varējuši komunicēt ar sabiedrību veiksmīgāk,
tomēr norādīja, ka pēc sabiedriskās apspriešanas saņēma aptuveni 900 priekšlikumu no 14 000 skolotāju, kas nozīmē, ka piedalījās aptuveni ceturtā daļa no visiem pedagogiem.
KONTEKSTS:
Izglītības satura reformu politiķi plāno pieņemt līdz Jāņiem. Kompromisa cena ir jautājums par sešgadniekiem 1.klasē, kuru šī Saeima vairs necilāšot. Un arī jaunā izglītības satura pakāpenisku ieviešanu nolemts sākt gadu vēlāk – no 2020.gada.
