Skolotāji: Vēstures mācīšanas reforma neko nav devusi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan eksāmenu rezultāti uzlabojas, skolotāji uzskata, ka Latvijas un pasaules vēstures dalītās mācīšanas sistēmā reforma, kuras ieviešana pamatskolās noslēdzās pavasarī,  neko nav devusi, turklāt vēstures notikumu un procesu izpratne skolēniem ir pasliktinājusies.

Šogad pavasarī ar pamatskolas vēstures eksāmenu noslēdzies Latvijas un pasaules vēstures dalītās mācīšanas sistēmas ieviešanas pilnais cikls pamatskolā no sestās līdz devītajai klasei.

Kopš 2011.gada pamatizglītībā tika ieviesti divi jauni mācību priekšmeti: "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture". Liela daļa vēstures skolotāju uzskata, ka reforma neko nav devusi, secināts skolotāju aptaujā.

Vēstures skolotāju biedrība šopavasar rīkoja aptauju, lai izzinātu skolotāju pieredzi, kopš 2011. gada mācot Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu. Internetā organizētajā aptaujā piedalījās 272 skolotāji un aptuveni 70% skolotāju atzinuši, ka Latvijas vēstures un pasaules vēstures zināšanu kopaina skolēniem pasliktinājusies reformas rezultātā.

“Latvijas vēsture tika mācīta arī līdz šai reformai, tikai viena priekšmeta ietvaros, vienkārši skolotājs bija brīvs, veidojot savu programmu pa stundu blokiem. Tagad obligāti nedēļā jābūt vienai [stundai] pasaules vēsturei un vienai Latvijas vēsturei, bet vēstures stāsti bieži neiet paralēli,” skaidro biedrības vadītājs Valdis Klišāns.

“Piemēram, laikā, kad mācām par seno Romu, paralēli Latvijas vēsturē mums nav, ko mācīt, jo pie mums ir agrais dzelzs laikmets, par kuru mēs maz zinām, Latvijā ir tikai kādas arheoloģiskas liecības, ko varam nedaudz pastāstīt. Un tad jautājums - kā lai aizpilda šīs Latvijas vēstures stundas, tur tad jāliek stāsts no cita laika perioda, un rezultātā bērniem ir deformēta vēstures kopaina, ko parāda arī aptauja. Iedomājaties - vienā stundā mācās par republiku Romā, par Cēzaru, diktatūru, bet Latvijas vēstures stundā mācās jau viduslaikus vai Livonijas karu, cits laikmets un cita problemātika...” situāciju raksturo Klišāns.

Par šādu rezultātu vēstures skolotāju vairums nav pārsteigti, jo to prognozēja, jau reformu ieviešot, tiesa, politiskā līmenī viedoklis nav ņemts vērā, un arī tagad nav skaidroti reformas rezultāti un ieguvumi.

Klišāns norāda, ka vēstures mācīšana cauri gadiem var būt rīks diviem mērķiem – vai nu kā ideoloģijas un patriotisku jūtu audzināšanas priekšmets, vai arī vēsturi mācīt, lai veicinātu kritisko domāšanu un nemitīgi uzdotu jautājumus.

“Es uzskatu, ka tā ir tāda augšanas slimība, tas ir kas līdzīgs nācijas nepilnvērtības kompleksiem, ko jaunie pētnieki dēvē par vēsturisko traumu, un politiķi to izmanto,” saka Klišāns.

“Ieviešot reformu, īpaši bažas bija par mazākumtautību skolām - vai tur māca Latvijas vēsturi vispār un vai to māca Latvijas pozīcijām lojāli, kas tā patiešām atsevišķās skolās varētu būt. Bet dalīta vēsture taču neliek pozīciju mainīt, proti, tas nerisina patriotisma problēmu, bet ir tikai mehānisks risinājums,” norāda biedrības vadītājs.

Savukārt Valsts izglītības satura centrs apkopojis arī pirmā reformētās vēstures programmas gala eksāmena rezultātus un skaidri secina, ka skolēni to nokārtojuši labāk nekā 2011. gadā - rezultāts kāpis par 6 procentpunktiem. Tiesa gan, arī pašu skolēnu ir mazāk un gada atzīmes vēsturē ir zemākas par eksāmena rezultātiem.

Centra pārstāve Diāna Āboltiņa Latvijas Radio stāstīja, ka iepriekšējos gados vēstures eksāmenus kārtoja aptuveni 14 000, tagad – mazāk, taču arī citus eksāmenus kārto mazāk skolēnu, jo samazinās bērnu skaits.  Viņa arī norāda, ka rezultātu salīdzināšana ir diezgan subjektīva, jo vēstures eksāmeniem nepastāv centralizēta vērtēšana, to vērtē skolās uz vietas.  

Klišāns papildina, ka tagad atgriezties iepriekšējā sistēmā arī nebūtu gluži pareizi un tas radītu kārtējo haosu, turklāt dalītu mācību materiālu veidošanā ieguldīts daudz darba. Tiesa gan, aptaujā vairums skolotāju aicina atgriezties pie vienotās vēstures.

“Ap 80% skolotāju uzskata, ka jāatgriežas pie vienota pasaules un Latvijas vēstures mācīšanas priekšmeta. Interesanti, ka daļa skolotāju, kam arī es piekrītu, saka - jāļauj skolām pašām tagad izlemt, vai mācīt atsevišķi, jo pēc būtības pasaules vēstures konteksts nekur nezūd, vienkārši ir atsevišķa atzīme,” norāda Klišāns.

Piemēram, kaimiņvalstīs - gan Lietuvā, gan Igaunijā - joprojām māca vēsturi vienotā priekšmetā, nevis dalīti.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti