Skolotāju streiks notiks nākamgad, taču pagaidām vēl nav skaidrības, kad konkrēti tas notiks, un kāda būs tā forma, tikmēr atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Tādā veidā LIZDA gatavojas protestēt pret algu nepalielināšanu skolotājiem no nākamā gada janvāra. Konkrēts lēmums par streika rīkošanu vēl jāpieņem LIZDA valdei un padomei.
Krastiņš norādīja, ka ātrāk par nākamo gadu skolotāju streiks nav iespējams, jo normatīvie akti, kas regulē streika rīkošanu, paredz, ka tas ir jāpieņem ievērojami laiku pirms paša pasākuma. Tādējādi iznāk, ka skolotāji varēs streikot tad, kad 12.Saeima, visticamāk, jau būs apstiprinājusi 2015.gada valsts budžetu.
„Budžets būs pieņemts, bet skolotāji stāvēs un uz perona un mās aizejošam vilcienam,” tēlaini sacīja Krastiņš.
LIZDA pārstāvis prognozēja, ka pedagogu streiks varētu notikt nākamā gada aprīļa beigās vai maija sākumā. „Streiks notiks laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē - lai arī citi redz, ka nav mums te viss tik labi, kā varbūt izskatās,” sacīja Krastiņš.
Runājot par to, kā varētu notikt skolotāju streiks atzina, ka tas vēl nav izlemts, pieļaujot, ka varētu tikt ņemta vērā Norvēģijas pieredze, kur vecāki, aizvedot savus bērnus uz skolu, uzzinājuši, ka pirmās divas mācību stundas nenotiks. „Protams, mēs rēķināmies, ka sabiedrības reakcija var būt dažāda,” piebilda LIZDA pārstāvis.
LIZDA pārstāv skolotāju intereses, es labi saprotu LIZDA bažas, jo iepriekšējā periodā īstenībā skolotājiem bija solīts 10% pieaugums. Pat ja tas nebija ierakstīts valdības deklarācijā un nebija panākta vienošanās ar visām partijām par konkrētu algas pieaugumu, bet tomēr saruna par algas pieaugumu bija. Šobrīd, ņemot vērā ļoti ierobežoto naudas līdzekļu apjomu, kas pieejams dažādām papildus iniciatīvām, patiešām šī iespēja palielināt skolotāju atalgojumu par 10% no 1.janvāra pilnīgi noteikti nebūs," žurnālistiem trešdien atzina Seile, kas stājusies amatā 5.novembrī.
Viņa teica, ka darīs visu, ko spēs, lai līdzekļus atalgojuma pielikumam budžetā panāktu, "bet tas, ka tie nebūs 10% no 1.janvāra, tas ir vairāk nekā skaidrs".
"Līdz ar to LIZDA ir visas tiesības protestēt," arodbiedrības lēmumu uzsākt konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, komentēja Seile.
"Tajā pašā laikā es ceru, ka LIZDA būs konstruktīvs sarunu partneris, lai saprastu, kas ir tie iespējamie kompromisi situācijā, kad kopumā valstī ir naudas tik, cik ir. Ja tie šobrīd ir apmēram 100 miljoni eiro [papildus nākamā gada budžetā kopumā jaunajām iniciatīvām], tad tas ir jautājums, cik mēs varam objektīvi valstī atļauties, jo izglītības sistēma nav izolēta no visām pārējām norisēm," viņa vienlaikus norādīja.
Uz jautājumu, vai darbs ar jauno skolotāja atalgojumu līdz ar to nav bijis veltīgs, jo nākamgad tam nepieciešamo 36 miljonu vietā plānoti tikai trīs miljoni, viņa atbildēja, ka sliktākais scenārijs būtu, ja modeļa izstrāde tiktu iesaldēta. "Tas būtu visļaunākais iespējamais scenārijs, proti, modeļa sašūpošana un iesaldēšana," uz jautājumu atbildēja Seile.
Pēc LIZDA paziņotā kā minimums pakāpeniskai jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai no valsts budžeta 2015.gadā ir nepieciešami vismaz 20 miljoni eiro.
Arodbiedrība atgādina, ka vēl pirms 12.Saeimas vēlēšanām tā ar astoņām lielākajām partijām – "Vienotību", Zaļo un zemnieku savienību, Nacionālo apvienību ,"Saskaņu", Latvijas Reģionu apvienību, "No sirds Latvijai" noslēdza vienošanos, paredzot nozarei adekvātu ikgadēju finansējuma pieaugumu no valsts budžetā, tostarp jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai.
