No 24. augusta līdz 7. septembrim tiks organizēts izlīgšanas komisijas darbs ar IZM par LIZDA prasībām. Ja rezultāts tajā būs neapmierinošs – līdz septembra sākumam pedagogi netiks sadzirdēti un valdībā nebūs pieņemt lēmumi –, LIZDA padome nolēma organizēt beztermiņa streiku no 19. septembra.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga pastāstīja, ka streika gadījumā pedagogi darba vietās neatradīsies. Streiks aptvers izglītības darbiniekus, sākot no bērnudārziem līdz augstskolām.
Iespējamā streika mērķis ir pievērst atbildīgo valsts amatpersonu un sabiedrības uzmanību kritiskajai nevienlīdzības situācijai nozarē un panākt streika prasību izpildi. Streiku vienlaikus uzsāks visu pakāpju pedagogi visos Latvijas reģionos. Streika vieta būs pēc katra streikotāja ieskatiem.
Arodbiedrība lēš, ka streikot varētu vairāki desmiti tūkstoši pedagogu. Direktori šķēršļus nelikšot, tomēr esot skaidrs, ka ne visas skolas protestos iesaistīsies. Un, ja līdz tam nonāks, var gadīties, ka būs skolas, kurās mācību darbs noritēs, un tādas skolas, kurās streikos.
Arodbiedrības galvenās prasības ir sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) pauda gatavību vēl meklēt kādus kompromisus, tomēr vairākas prasības nevarot tagad atrisināt. Par to lemšot nākamā valdība. “Lai kā man šobrīd – priekšvēlēšanu laikā – gribētos sasolīt zelta kalnus, es to vienkārši nedrīkstu darīt un nedarīšu,” pauda Muižniece.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanavina pauda cerību, ka kompromisu izdosies rast, jo kopīgais mērķis ir viens. Atšķiras vien termiņš, kad tos iecerēts īstenot: „Sarunas par to, kādā termiņā šos mērķus sasniegt, turpināsies. Gribas cerēt, ka līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums, vai būt streikam, mēs būsim atraduši kopīgo risinājumu tā, lai tas neskartu nevienu ģimeni, nevienu bērnu un lai nebūtu ietekme uz izglītības kvalitāti.”
“Mēs redzam, kas notiek ar elektroenerģiju, mēs redzam arī ar siltumu. Tas ir izdzīvošanas jautājums. Bet skolotājam vēl ir bērni jāmāca, jāspēj viņi motivēt, iedvesmot. Cilvēks, kurš pats nav motivēts un iedvesmots, viņš nevar citus motivēt un iedvesmot,” pauda Mālpils vidusskolas sociālo zinību skolotāja Anda Vecroze.
KONTEKSTS:
LIZDA jau iepriekš vēstīja, ka septembrī aicinās pedagogus uz beztermiņa streiku. Izglītības darbinieki piedalījās arī piketā pie Saeimas, lai panāktu savu prasību izpildi, bet tas neizdevās.
LIZDA ar IZM nav vienisprātis jautājumā par valsts budžeta mērķdotācijas sadales maiņu – mērķdotācijas pārvirzīs no skolas uz pašvaldību. LIZDA priekšsēdētāja izteikusies, ka "algas tiks praktiski "iesaldētas" gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem". Ministre savukārt atbildējusi, ka tie ir meli. Viņa norādīja, ka spekulācijas varētu raisīt viens no punktiem noteikumos. Tajā norādīts, ka pašvaldībām tuvākos trīs gadus būs jānodrošina minimālā atalgojuma likme no līdzekļiem, kas pieejami šobrīd, un tas esot iespējams.
Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.
Arodbiedrība prasa pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, sākot no 2023. gada. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt darba slodzes sabalansēšanu, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.
