Šobrīd Rēzeknes pilsētā ir izglītības iestādes, kurās pašvaldība apmaksā novadmācību kā interešu izglītības priekšmetu. Arī Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolā jau gadu desmitiem tiek apgūtas zināšanas, kas pielīdzināmas priekšmetam novadmācība. Tomēr šī priekšmeta iniciatori un formāta izstrādātāji ir pārliecināti, ka skolēniem ir vajadzīgas zināšanas par savu apkaimi, tās kultūru, vēsturi, valodas izloksni, kas būtu ietvertas vienā atsevišķā mācību priekšmetā. Un tas tiktu apgūts visās skolās.
„Ir vajadzeigs taids atsevišķs muoceibu prīkšmats, kū tagad školuotuoji dora fakultativu pulceņu nūdarbeibuos. I ka mes suoksim poši, i tiks dūtys fakultatīvys nūdarbeibys i pulceņu stundis, tod varbyut i izdzierdies atsauceigys auss kaut kur Reigā,” saka Latgaliešu valodas, literatūras, kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure.
Novadmācībā tiktu apgūta vēsture, ģeogrāfija, literatūra, ekonomika, uzņēmējdarbība un citi mācību priekšmeti, raugoties no reģionālā konteksta. Latviešu valodas pētniece, profesore Lidija Leikuma uzskata, ka būtiskākais, lai skolās tiktu mācīta latgaliešu valoda.
"Mani nainteresej formats, mani interesej tys Latgolys svātyms kab napagaistu,” norāda profesore. „Es beju tuos idejis pīkritiejs, kas skaiteja Latgolā ir vajadzeiga koč vīna muoceibu stunda latgalīšu volūdai.”
Šobrīd nav skaidrs, kādā veidā novadmācība tiks integrēta skolās un vai stundām tiks piešķirts finansējums no valsts budžeta. Pagaidām Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un valodas saglabāšana skolās paliek vien uz entuziastu pleciem.
