Skolotāji protestā izsvilpj Straujumu

Skolotāju protestā, kas pirmdien sākās pie Ministru kabineta un vēlāk pulcējās Doma laukumā, pēc premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") uzrunas pedagogi pauda neapmierinātību ar svilpšanu.

Lai gan Straujuma apliecināja cieņu pedagogu darbam, taču viņa arī pauda, ka izglītības sistēmā ir problēmas. „Gribu pateikt paldies skolotājiem par to, ka Latvijas jaunie cilvēki ir aizgājuši un uzvarējuši starptautiskās olimpiādēs, ka mums ir jaunie zinātnieki, kas guvuši starptautiskus panākumus, ka mums ir izglītota tauta. Tai pašā laikā mēs varam neslēpties… Es aizeju uz augstskolām un man diemžēl saka, ka ir jāpārmāca skolēni, jo skolēni, it sevišķi tehniskajos priekšmetos, nāk tādi, kas nevar sekot augstskolai,” sacīja vadības vadītāja.

Premjere uzsvēra, ka jāsakārto izglītība sistēma, taču milzīgu finansējuma pieaugumu viņa neredz. 

„Pēdējo divu gadu laikā pieaudzis finansējums vispārējai izglītībai par 20 miljoniem, tajā pašā laikā skolotājiem vidējais finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Un tas nozīmē, ka kaut kur sistēmā ir problēmas,” atzina premjere.

„Latvija no sava iekšzemes kopprodukta tāpat kā pārejās Baltijas valstis vispārējai izglītībai  paredz vienu no lielākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā, bet skolotāju algas ir zemākās. Tātad kaut kur ir problēma šeit vidū,” sacīja Straujuma.

Valdības vadītāja aicināja skolotājus strādāt kopā, lai „jūs būtu apmierināti un valsts būtu apmierināta ar to darbu, kas tiek veikts”. Pēc šiem vārdiem protesta dalībnieki sāka neapmierinātībā svilpt, skandēja „Neticam!” un solīja streikot.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ("Vienotība") uzskaitīja darbus, ko ministrija jau ir darījusi, lai uzlabotu skolotāju, augstskolās un bērnudārzos strādājošo apstākļus. Viņas vārdus protestētāji gan pavadīja ļoti atturīgi - nedz atbalstot, nedz noraidot.

Druviete aicināja skolotājus turpmāk sadarboties, lai uzlabotu situāciju nozarē.

Atbalsta citvalstu arodbiedrības

Vēlāk uzstājās citvalstu arodbiedrību līderi un uzsvēra, ka ir kopā ar Latvijas skolotājiem. Pedagogi savilka jostas krīzes laikā, tomēr ir laiks prasīt savu daļu atpakaļ, pauda viens no ārzemju arodbiedrību līderiem.

Polijas arodbiedrības līderis akcentēja, ka Polijā ikviens izglītībā strādājošais saņem 500 eiro uz rokas, kolīdz sācis strādāt skolā vai bērnudārzā, savukārt pēc 12 gadu ilgas pieredzes vismaz 800 eiro. Šie skaitļi izsauca sajūsmu skolotājos.

Jau ziņots, ka skolotāju protesta gājienā, kas pirmdien sākas plkst. 14 pie Ministru kabineta, pulcējās vairāki tūkstoši pedagogu. Skolotāji ir sabraukuši no visas Latvijas – Ludzas, Ciblas, Liepājas, Jelgavas un citiem Latvijas novadiem.

Saistītie raksti
5 komentāri
Viedoklis
"arvien mazāk ir tiešām labu skolotāju, kam interesē - lai visi saprastu to, ko viņš māca, Tagad jau tikai cītīgāk māca un nodarbojās ar teicamniekiem /un bagāto gala bērniem/, pārējiem pasaka - ka Anglijā kādā rūpnīcā jau Tev vieta atradīsies. Manā bērnībā centās, lai visiem būtu saprotams tas, ko māca - bija pagarinātās dienas grupas, pēcstundas utt utt. Un skolotāji saņēma vispār kapeikas. " NEPIEKRĪTU! Tagad ir cita skolēnu paaudze, kas uzaugusi informācijas pārpilnībā un no agras bērnības - elektroniskās spēles, TV, u.c. spilgti kairinātāji. Vai mammas nodarbojas mājas ar saviem bērniem un trenē uzmanību? Zināšanas nav ,,zupa'', ko var iebarot. Visos laikos ir bijuši teicamnieki un tādi, kam uztveres grūtības, bet kādreiz nekārtību cēlājus sūtīja uz kolonijām, tos, kam uztveres grūtības- uz palīgskolām, bet skolēniem bija lielāks respekts pret vecākiem, skolotājiem un vispār pieaugušajiem. Pieaugušie no sava skatu punkta visu redz citādāk, aizmirsuši savus skolas laikus vai tos i
uzskatu
Skolotāju svilpšana patiesībā bija prastības izpausme.
+ piebildīšu
arvien mazāk ir tiešām labu skolotāju, kam interesē - lai visi saprastu to, ko viņš māca, Tagad jau tikai cītīgāk māca un nodarbojās ar teicamniekiem /un bagāto gala bērniem/, pārējiem pasaka - ka Anglijā kādā rūpnīcā jau Tev vieta atradīsies. Manā bērnībā centās, lai visiem būtu saprotams tas, ko māca - bija pagarinātās dienas grupas, pēcstundas utt utt. Un skolotāji saņēma vispār kapeikas.
Jānis
Mūsu premjerei noteikti ir labas īpašības, bet līderība nav viena no tām. Tukša uzruna, un žēl, ka tā. Varēja pēc būtības uzrunāt sanākušos, bet sanāca kaut kā sausi, it kā runātu ar papīru kaudzēm. Viņa noteikti ir laba ierēdne, bet nav viņā līderes dzirksts, kas "pavelk" tautu. Žēl.
Argus
Es pat Krievijas TV kanālos neesmu redzējis, ka žurnālists kļūtu par tik atklātu konflikta dalībnieku, kā to izdarīja LTV1 žurnāliste - iet starp demonstrantiem, piespraudusi sev īpašo lentīti, un pauž viņu nostāju kā savējo. Tas ir sākums kam?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti