Panorāma

Atgriežas «Go Adventure» tūristi

Panorāma

Latvijai – 97

Skolotāji rīkos brīdinājuma streiku

Skolotāji piesaka vienas dienas brīdinājuma streiku

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) padome nolēmusi pieteikt pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiku 27. novembrī, vēsta LTV Ziņu dienests. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir pārsteigta par arodbiedrības lēmumu.

LIZDA dalīborganizācijas vēl lems, cik tieši pedagogu piedalīsies streikā un kur tas varētu notikt, nav arī skaidrības, vai skolēniem atsevišķās skolās notiks stundas streika laikā. Taču var paredzēt, ka streikā piedalīsies vairāki tūkstoši skolotāju.

Streika pieteikumu arodbiedrība sola iesniegt 20.novembrī.

Par streiku nobalsoja 28 no 35 dalīborganizācijām. Talsu arodorganizācijas priekšsēdētāja Inta Libreiha stāsta, ka Talsos streikam atbalsts ir jau ilgu laiku. "Talsu skolotāji jau martā balsoja par to, ka jāorganizē ir LIZDA vienas dienas brīdinājuma streiks, lai prasītu straujāku, ātrāku, konkrētāku rīcību jaunā darba algu samaksas modeļa kontekstā. Lēmums bija ļoti konkrēts, un no šī lēmuma mēs neesam atkāpušies arī oktobrī," saka Libreiha.

Ar streiku LIZDA vēlas paust savu attieksmi pret zemo finansējumu izglītības nozarei. Lai gan LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrija jau ir vienojušās, ka jaunajam pedagogu algu modelim iedalītie 9 miljoni eiro tiks iztērēti esošās sistēmas uzlabošanai, arodbiedrība uzstāj, ka nav parakstīta vienošanās, kā tieši naudu iztērēt. Tāpēc viena no divām streika prasībām nosaka, kurām grupām galvenokārt nauda būtu jāiedala, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs.

"Uzlabot šobrīd esošo normatīvo regulējumu tā, lai darba samaksu uzlabotu visiem nozarē strādājošajiem, jo īpaši pirmsskolas izglītības iestādēs, mazajās skolās strādājošajiem izglītības darbiniekiem un atbalsta personālam. Mēs īpaši gribam uzsvērt, ka nedrīkst pieļaut situāciju tādu, ka vieniem atņemtu, lai iedotu otriem," atzīmē Grigorjevs.

Otra prasība ir papildus finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile žurnālistiem gan kritizēja skolotāju lēmumu, sakot, ka tam nav racionāla skaidrojuma.

Seile ir pārsteigta par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības streika pieteikšanu. Viņa norāda, ka pēdējā izlīgšanas komisijas sēdē puses jau vienojās, ka turpinās strādāt pie skolotāju atalgojuma palielināšanas. Situāciju ministre salīdzina ar brīdi, kad arodbiedrība uzsāka streika procedūru, kamēr vēl turpinājās darbs algu reformas izstrādes darba grupā premjerministres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā.

"Šo soli es uzskatu par nekonstruktīvu. Tāpat kā uzskatu par nekonstruktīvu streika pieteikumu pēc otrās sarunu grupas ar premjeri," pauda Seile. "

Šīs abas situācijas ir identiskas. Gan brīdī, kad tikko bija sākušās sarunas ar visām pašvaldībām, kad arodbiedrība, nesagaidot tālāko procesa virzību, paziņo, ka viņus neapmierina šis process, tāpat arī šoreiz - faktiski vienojoties par nākamajiem soļiem, tiek paziņots par streiku, līdz ar to šos konkrētos soļus es uzskatu par nekonstruktīviem.

Šajā brīdī LIZDA torpedē reformu," arodbiedrību kritizēja Seile.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile par pedagogu arodbiedrības vienas dienas streiku

    Premjere Laimdota Straujuma pedagogu streiku komentē īsi. "Protams, būtu labi, ja viņi runātu konstruktīvi, bet, ja kāda organizācija grib streikot, tad tās ir viņu tiesības," viņa noteica.

    Šī būs trešā reize, kad skolotāji Latvijā streiko. Pēdējo reizi tas notika pirms 16 gadiem. Toreiz pēc streika no amata atkāpās izglītības ministre Silva Golde. Mārīte Seile gan trešdien apstiprināja, ka par demisiju nedomā.

    LIZDA  un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piektdien, 6.novembrī, izlīgšanas komisijas sēdē vienojās uz nenoteiktu laiku atlikt jaunā algu modeļa ieviešanu, bet skolotāji vienalga solīja lemt par streika pieteikšanu.

    Jau ziņots, ka LIZDA un Izglītības ministrija vēl vasarā bija ļoti tuvu kompromisam par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa gala versiju. Taču nu abas puses atkal ir pretējās ierakumu pusēs. Arodbiedrība nākusi klajā ar saviem aprēķiniem, kas rāda – ieviešot modeli, atalgojuma sarukums draud daudz lielākai daļai skolotāju, nekā iepriekš informējusi ministrija. LIZDA aprēķinos ņēma vērā tikai skolotāju algas, bet ministrija – arī skolas administrācijas algas.

    Arī pašvaldības iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto jauno skolotāju atalgojuma modeli,bet arodbiedrība to uzskata par brāķi un jau iepriekš atzina, ka streiks ir neizbēgams.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti