Aktuāli

Vides ekspertu ieskatā nīkuļojošās austrumu mencas zvejas kvota jāsamazina krietni vairāk

Aktuāli

RASA vadītāja Terēzija Mackare par simpoziju "Latvijas seniori iedvesmo Eiropu"

Literatūras skolotāji kritizē jauno pamatizglītības standartu

Skolotāji nevēlas mazāk literatūras stundu; viņus mierina ar jaunu priekšmetu «Drāma»

Lai gan paredzams, ka jaunais - kompetencēs balstītais saturs - palīdzēs skolēniem apgūt jaunas zinības, to kritizē literatūras skolotāji, jo, tam stājoties spēkā, plānots samazināt literatūras stundu skaitu. Savukārt Valsts izglītības satura centrā mierina, ka ar izmaiņām tieši vēlas ieinteresēt bērnus attīstīt lasītprasmi, bet to obligāti nav jādara literatūras stundās. Tāpat būšot jauns priekšmets "Drāma", kas tieši palielinās stundu skaitu, kur varēs izpausties literatūras skolotāji.

ĪSUMĀ:

  • Pamatskolā mācību gadā būs par 70 literatūras stundām mazāk;
  • Skolu pašu ziņā lemt – kurām klasēm mazināt literatūras stundas;
  • Zaudētās stundas satrauc pedagogus, kas ieceri dēvē par noziegumu;
  • Literatūras stundas varētu aizvietot ar jaunu priekšmetu – "Drāma";
  • Valodniece brīdina –  skolēni jau tā lasa maz un to var darīt vēl retāk;
  • VISC novērš bažas - lasītprasmes attīstība ir prioritāte, bet tā obligāti nav jākopj literatūras stundās.

Skolotāji satraukti

Šobrīd literatūru kā atsevišķu mācību priekšmetu skolēniem sāk mācīt no 4.klases. Ceturtklasniekiem nedēļā ir viena literatūras stunda, bet no piektās klases – divas reizes nedēļā.

Tomēr pēc jaunā izglītības standarta skolām no divām literatūras stundām būs jāatsakās – to, kurām klasēm literatūru atņemt, tas būs skolu pašu ziņā. Tas nozīmē, ka viena mācību gada laikā pamatskolās turpmāk būs par 70 literatūras stundām mazāk.

Zaudētās stundas satrauc pedagogus, un tie norāda, ka stundu samazinājumu izjutīs arī skolēni, jo literatūra un lasīšana ir tas, kas attīsta daudzas komunikācijas un analīzes prasmes.

"Mums acīmredzot visai sabiedrībai pietrūkst izpratnes par to, cik valodai, rakstītai valodai, lasīšanai ir milzīga nozīme vispār mūsu domāšanas aparāta darbībā," uzskata Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Zirnīte.

Arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdes loceklis Normunds Dzintars uzskata, ka literatūra ir tas, kas attīsta daudzas prasmes. Un to nedrīkst atņemt.

"Tā ir prāta attīstīšana, jo cilvēkam jau ir svarīgi ne tik vien izlasīt, bet arī saprast, meklēt kontekstus, vilkt paralēles ar kaut ko, vērtēt, secināt, tas bagātina valodu, redzesloku. Tur jau ir ļoti daudz visa kā.

Protams, var jau runāt, ka vajag kaut ko jaunu, bet to jau nevar darīt, atņemot literatūrai stundu skaitu, tas ir noziegums, ko vispār var izdarīt," uzskata Dzintars.

Tam piekrīt arī Daiga Zirnīte. Viņa ir aktīvs pedagogs. Par savu darbu literatūrā novērtēta arī ar Ziedoņa balvu. Viņa uzskata, ka šobrīd latviešu valoda un literatūra kopumā Latvijā ir atstāta nomaļus. Viņa nespēj iedomāties, ka kādā citā valstī literatūra būtu tas priekšmets, kuram samazinātu mācību stundu skaitu.

"Es ļoti labi saprotu arī krievus šeit Latvijā. Ka viņi satraucas par savas dzimtās literatūras, kas viņiem ir tik lielas nozīmes pasaules kontekstā, viņi uztraucas, kas ar viņiem būs. Latviešiem ir tāda pašnoniecināšanās tendence. Mums nešķiet, ka mūsu valoda ir svarīga, ka mūsu kultūra, mūsu literatūra ir svarīga," vērtē Zirnīte.

Literatūru aizvietos "Drāma"

Tomēr pēc šā brīža plāna literatūras būs mazāk. To apstiprina arī jaunā mācību standarta ieviesēju "Skola 2030" literatūras eksperte Inese Lāčauniece.

Literatūras stundas varēs aizvietot jauns priekšmets – "Drāma". Tas būs mācību priekšmets vai veids, kā skolēni varēs izpausties publiski. Nav gan teikts, ka visas "Drāmas" nodarbības atvēlēs tieši literatūrai.

 Lāčauniece stāsta – skolas par to varēs lemt pašas, un drāmā varēs integrēt arī citus mācību priekšmetus.

"Skolām būs iespēja brīvi variēt, kā šos rezultātus sasniegt. Te būs dažādas iespējas, te būs kaut kāds modulis, piemēram. Kaut vai gada beigās, kad iestudē, vai skola veido kādu projektu. Tas var būt, kā jau teicu, integrēts kādā mācību priekšmetā, piemēram, literatūrā, bet ne obligāti. Un tas var būt arī atsevišķs mācību priekšmets ar ļoti nelielu stundu skaitu," uzskata eksperte.

Tomēr Normunds Dzintars no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas uzskata, ka tos elementus, ko nodrošinās jaunais mācību priekšmets "Drāma", pedagogi mācību stundās kopā ar skolēniem apgūst jau tagad. Viņš piekrīt, ka šāds priekšmets varētu būt ieviešams, bet ne gadījumā, ja aizvieto literatūras stundas.

"Te gan tad ir jāskatās, cik lietderīgs vispār ir šāds priekšmets, ko grib ieviest uz literatūras stundu rēķina. Tad vajadzētu būt tā, ka ir tā drāma, piemēram, stundu nedēļā, bet literatūrai nekas netiek atņemts. Un tad būtu tās trīs stundas, divas literatūras un vienā to, ko mēs mācāmies, mēs varam iestudēt, lai gan tā iestudēšana tāpat notiek brīžam literatūras laikā," skaidro Normunds Dzintars.

Tam piekrīt arī Daiga Zirnīte, viņa jau tagad kopā ar skolēniem iestudē lugas, liek uzstāties un mācīties dzejoļus – gandrīz to pašu, ko plānotais priekšmets.

"Es esmu teātri spēlējusi, diskusijas, sarunas veidojusi. Manās stundās ir 34 skolēni, bet mēs sarunājamies, mums ir diskusijas, sarunas, mums ir jautājumi un strīdi, skolēni paši vada stundas. Iespēju ir bezgalīgi daudz, katrs temats faktiski kā ideju maiss paveras vaļā un tikai izmanto," stāsta Zirnīte.

Tikmēr valodniece Vineta Poriņa vērš uzmanību uz to, ka brīdī, kad bērni jau tā lasa maz, tagad tas varētu notikt vēl retāk. Jo šobrīd daudziem bērniem vienīgā lasīšanas pieredze notiek tieši literatūras stundās.

"Skolēni jau tagad maz lasa, tas nav nekāds jaunums vai atklājums, un pārsvarā dzīvo viedierīcēs. Ir skaidrs, ka skolēnu valoda nebūs attīstītāka, ja vēl vairāk samazinās literatūras stundu skaitu. Un cietīs arī skolēnu domāšana un [radīsies] vēl daudzas citas problēmas," uzskata Poriņa.

VISC mierina

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks nepiekrīt, ka jaunais saturs gribētu samazināt lasītprasmes apguvi. "Tieši gribam, lai jau no 1. klases bērni lasītu pēc iespējas vairāk un būtu ieinteresēti attīstīt lasītprasmi. Bet tam nav obligāti jānotiek literatūras stundās," skaidroja Catlaks.

Viņš arī norādīja, ka priekšmeta "Drāma" stundas parasti vada literatūras skolotāji, tādējādi literatūrai būs veltīts vairāk laika nekā iepriekš. Catlaks uzsvēra, ka jaunajā saturā vēlas pastiprināt arī runātprasmi, lai tekstus ne tikai lasītu, bet arī runātu.

KONTEKSTS:

Jauno saturu skolās ieviesīs no 2020.gada. Ar reformu saistītie grozījumi paredz - 1., 4., 7. un 10.klasē mācības kompetenču pieejās būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - no 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - no 2022.gada 1.septembra.

Jaunais, kompetencēs balstītais pamatizglītības standarts vēl ir valdības gaiteņos. Zināms, ka tajā uzsvaru plānots likt uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta, beidzot 9.klasi, tādām kā matemātika, valoda, veselība un citām.

 

12 komentāri
Linda Laiveniece
Es vairs nesaprotu, kādā pasaulē mēs dzīvojam....lasot šeit komentārus, saprotu,ka jau SEN viss ir galīgi garām..... Izstāstīšu reālu piemēru iz dzīves- kādā saviesīgā pasākumā sākās sarunas par literatūru,pieminējām Raini. Vīrietis,toreiz apm.27 gadus vecs, kuram pašam jau dēls, paprasīja - paga,tas ir tas,kurš spēlē klavieres? ( bija padomājispar Raimondu Paulu). Nu,KO ?! Turpināsim audzināt SĀDU LATVIEŠU NĀKOŠO PAAUDZI?! Pieļauju domu,ka pēc dažiem gadu desmitiem dziesmu svētkus mierīgi varēs atcelt,tā ietaupot ģeniālu ierēdņu algu pacelšanai. Un šiem ķomentētājiem"....varbūt tomēr atļausieties paskatīties kaut NEDAUDZ tālāk par savu degungalu un padomāt GLOBĀLI! Ja tauta aizmirsīs savas kultūras saknes,kāda viennozīmīgi ir latviešu valoda un literatūra, tad graša vērta ir tāda tauta. Jo īpaši ja šajā latviešu tautas ienaidnieku trubiņā pūš pašu bāleliņi. Tas saucas- nu,ko 100 gadus Latvija būs sagaidījusi,nauda notriekta,pēc tam kaut vai āmurikāņi nāk......
Anonīms lietotājs 15997
Nu kur varētu griezties, kādus likumus meklēt? Varbūt Satversme kaut kādā veidā paredz, ka Latvijas pilsoņiem ir tiesības apgūt savas tautas kultūras vērtības, tai skaitā literatūras, un tādā gadījumā pret šo lēmumu varētu vērsties Satversmes tiesā? Literatūras skolotāju apvienībai laikam vajadzētu vākt naudu un noalgot spējīgu advokātu vai lobistu- un tā nav ironija. Latviešu biedrība veidojās , sākot ar naudas vākšanu bada cietējiem igauņiem. latviešu valodas skolotājiem vajadzētu apvienoties, varbūt kaut kas vēl glābjams, un pēc iespējas vajadzētu skaidrot cilvēkiem, kas notiek. Tagad pat radio darbinieki nesaprašanā, kāpēc labākie skolēni nezin Blaumaņa, Brigaderes, Raiņa, Plūdoņa darbus. Un kā viņi , nabadziņi, var zināt, ja skolā nemāca. Bet sabiedrība to nezin. Kurš vāra šādas "ziepes" ?
Anonīms lietotājs 15997
Padomju laikos bija visādi ierosinājumi mazināt dzimtās valodas stundas, bija pat rosinājums vienu dienu nedēļā runāt skolā tikai krieviski. Vidusskolā valodas mācību vispār likvidēja, palika viena stunda , kur mācīja stilistiku. kaut kad 70.tajos aizbraucām uz Igauniju pieredzes apmaiņā un ieraudzījām viņu valodas mācību grāmatas vidusskolai- tās bija līdzīgas pie mums jau labu laiku atceltajām. Prasījām- vai tad jums māca valodu vidusskolā, viņi apstiprināja. Īstenībā latviešu valodas un literatūras skolotājiem būtu jāiet piketā pie Izglītības ministrijas, jāstāv, kamēr pieņem lēmumu atjaunot latviešu literatūras vēstures mācīšanu, kas jau labu laiku atcelta, dzenoties pēc kaut kādiem nesaprotamiem ārzemju paraugiem- literatūras vēsture nav skolēnam jāzin, gribētos zināt, kurš tādus lēmumus izdomā un pieņem un ar kādu nolūku. Padarīt mūsu jauniešus par mankurtiem? Kāpēc? Lai varētu labāk ar viņiem manipulēt? Daļēji jau augļi tiek ievākti. Kuriem tas izdevīgi?
Anonīms lietotājs 24923
Katru mācību gadu pamatskolas posmā literatūrai (pēc VISC vietnē pieejamās paraugprogrammas) ir atvēlētas 70 mācību stundas - 70 stundas 5.klasē, 70 stundas 6.klasē, 70 stundas 7.klasē, 70 stundas 8.klasē, 70 stundas 9.klasē (5.-9.klases posmā, 4. klasē literatūrai atvēlētas 35 mācību stundas mācību gada laikā), respektīvi 2 stundas nedēļā. Par kādām 70 zaudētām stundām viena mācību gada laikā vispār ir runa? :) Varbūt, pirms veidot rakstus ziņu portālos, vajadzētu painteresēties par stundu skaitu mācību gadā un sniegt precīzu informāciju, jo pēc šajā rakstā esošās informācijas sanāk, ka literatūra kā mācību priekšmets tiek likvidēta vispār: "(..) Pamatskolā mācību gadā būs par 70 literatūras stundām mazāk; (..)". :) Saprātīgi būtu apvienot literatūru un drāmu vienā mācību priekšmetā, nevis mākslīgi dalīt to, kas it kā papildinot viens otru. Vai tad literatūras skolotājam būs jāmāca drāma, to negribēs pievākt cits speciālists? :) Vai atkal būs "jēgpilnie" pārkvalificēšanās kursi? :)
Sandra Erinovska
Lūdzu precizējiet virsrakstu- Daži skolotāji... Vai ir skolotāji, kuri.. Jo tas nav visu skolotāju viedoklis. Arī es esmu skolotāja un tas nav mans viedoklis. Līdz ar to protestēju pret sabiedrības dezinformēšanu. Un asociācija nepārstāv visus skolotājus, tā ir tikai neliela grupa.
Normunds Dzintars Dzintars
Runa šoreiz nav par ērtumu vai neērtumu. Mācību procesā šādiem kritērijiem vispār nav vietas. Mācīt var dažādi, bet nedrīkst tādam priekšmetam kā literatūra ņemt nost stundu, jo nedēļā tā jau to ir veselas divas. Sens vairs arī nav tādas obligātās literatūras. Vai skolas beidzējs ir gatavs dzīvei? Dažādi. Ir tādi, kas ir gatavi, ir tādi, kas vēl nav gatavi, bet tas atkarīgs arī no tā, kas mācās, vai viņš vēlas būt gatavs. Daļā gadījumu jau ir arī tādi, kuriem nekā nevajag, pēc tam sūkstās, ka neesot pienācīgi gatavs. Literatūra un valoda ir tas pamats, kas iemāca dažādas vērtības. Nemitīgi ir bijis tā, ka dzimtajai valodai vienmēr atrod iemeslu kādu stundu noņemt. Šajā gadījumā izskatās atkal pēc kārtējā: paskatījāmies, ka tā ir ārzemēs, tad mums noteikti arī vajag. Drāmas elementi taču literatūras mācību procesā ir vienmēr bijuši, tādēļ nav nekāda iemesla samazināt literatūru skaitu. Tas ir nacionālās apziņas veidotājpriekšmets.
Sandra Erinovska
Varbūt sen jau vajag iziet no komforta zonas stunda. Jo faktiski mācību laiks nevis tiek samazināts, bet pat kļūst plašāks, integrētāks. Un literatūra nav lasīšanas kontaktstunda.
Anonīms lietotājs 22483
Tie ir stereotipi. Un literatūras nozīme ir pārspīlēta. To saku es - daudz lasījis cilvēks, kas aizvien šad tad brīvajā laikā ko palasa un kuram literatūra pamatā patika un padevās. Darbmācības skolotāji ir šausmās, ka saīsinās darbmācības un vairs neadīs pīnītes vai netamborēs stundās. Un no tiesas uzskata, ka no tādiem, kas nav darbmācībā tamborējuši, jau nu godīgs cilvēks neiznāks. Pasaule mainās. Cilvēkiem ir vairāk izklaides iespēju, neviens vairs nerij grāmatas rīšus kā padomju laikos, jo cita nekā, ko vakaros darīt, nebija. Cilvēki arī literatūru patērē dažādi. Ir tādi, kas klausās audiogrāmatas. Tas ir sliktāk? Un kāpēc? Kas notiks, ka Blaumaņa lugas nevis lasīs, bet noskatīsies kino vai teātrī? Pasaulē cilvēkus vairs nevērtē pēc tā, vai viņi bijuši operā un cik operas dzirdējuši, ko lasījuši, cik lasījuši. Radošumu, izdomu, spēju pārliecināt par savu ideju, spēju nepadoties literatūra neizkopj, bet tā mums ļoti trūkst.
Inese Anbanka
Un kāpēc ne, es domāju, ka literatūru vispār jāizņem. Jālasa ir visās mācībās-vēsturē, fizikā, dabasmācībās u. t. t. Ja kādam īpaši interesē, var veidot pulciņus.
Linda Laiveniece
Es ļoooti ceru,ka tas ir vienkārši neizdevies joks........
Anonīms lietotājs 22483
Tomēr jāpasktās acīs skarbajai patiesībai. Ar pašreizējo izglītības programmu Latvija masveidā producē diezgan neattīstītu, aizspriedumainu, viegli manipulējamu sabiedrību un melno, lēto, nekvalificēto darbaspēju Rietumiem. Baidos, ka daudzās literatūras stundas neko nav devušas tiem daudzajiem, kas strādā fabrikās Rietumos. Ja nu vienīgi ar vecumam un laikmetam nepiemērotu obligāto literatūru un pareizo/nepareizo autora domas saprašanu iedvesušas riebumu pret lasīšanu, grāmatām, literatūru. Es domāju, paskatoties uz to, kāds ir vidusmēra skolas beidzējs, cik gatavs viņš ir dzīvei, ir skaidrs, ka tā kā līdz šim turpināt nevar. Lai kā skolotājiem gribētos turpināt tāpat kā līdz šim, jo tā ir ērti, pierasts.
Anonīms lietotājs 15997
Skarbā patiesība ir tāda, ka Jums gadījies slikts literatūras skolotājs. Domāju, ka arī ārzemju sēņu lasītājam var noderēt kādreiz atcerēties par tiem latviešu literatūras varoņiem , kādus iepazinis skolā, un kaut ko pārdomāt par savu dzīvi. Vai labāk būtu, ja viņam jau skolā mācītu, kā lasāmas sēnes? Protams, tā ir ironija. Bet esmu pamanījusi, ka nu jau tādos raidījumos kā Gudrs vēl gudrāks un VIP vairs neiekļauj jautājumus par latviešu literatūru, vismaz daudz mazāk to dara, var jautāt par ģeogrāfiju, par visādiem notikumiem Amerikā un tās štatiem, tos ir cerība atminēt, bet neizskatās smuki, kad nezin it kā agrāk visiem zināmas lietas? Kāpēc un ar kādu nolūku tas tiek darīts?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti