Aktuāli

Vides ekspertu ieskatā nīkuļojošās austrumu mencas zvejas kvota jāsamazina krietni vairāk

Aktuāli

RASA vadītāja Terēzija Mackare par simpoziju "Latvijas seniori iedvesmo Eiropu"

Literatūras skolotāji kritizē jauno pamatizglītības standartu

Skolotāji nevēlas mazāk literatūras stundu; viņus mierina ar jaunu priekšmetu «Drāma»

Lai gan paredzams, ka jaunais - kompetencēs balstītais saturs - palīdzēs skolēniem apgūt jaunas zinības, to kritizē literatūras skolotāji, jo, tam stājoties spēkā, plānots samazināt literatūras stundu skaitu. Savukārt Valsts izglītības satura centrā mierina, ka ar izmaiņām tieši vēlas ieinteresēt bērnus attīstīt lasītprasmi, bet to obligāti nav jādara literatūras stundās. Tāpat būšot jauns priekšmets "Drāma", kas tieši palielinās stundu skaitu, kur varēs izpausties literatūras skolotāji.

ĪSUMĀ:

  • Pamatskolā mācību gadā būs par 70 literatūras stundām mazāk;
  • Skolu pašu ziņā lemt – kurām klasēm mazināt literatūras stundas;
  • Zaudētās stundas satrauc pedagogus, kas ieceri dēvē par noziegumu;
  • Literatūras stundas varētu aizvietot ar jaunu priekšmetu – "Drāma";
  • Valodniece brīdina –  skolēni jau tā lasa maz un to var darīt vēl retāk;
  • VISC novērš bažas - lasītprasmes attīstība ir prioritāte, bet tā obligāti nav jākopj literatūras stundās.

Skolotāji satraukti

Šobrīd literatūru kā atsevišķu mācību priekšmetu skolēniem sāk mācīt no 4.klases. Ceturtklasniekiem nedēļā ir viena literatūras stunda, bet no piektās klases – divas reizes nedēļā.

Tomēr pēc jaunā izglītības standarta skolām no divām literatūras stundām būs jāatsakās – to, kurām klasēm literatūru atņemt, tas būs skolu pašu ziņā. Tas nozīmē, ka viena mācību gada laikā pamatskolās turpmāk būs par 70 literatūras stundām mazāk.

Zaudētās stundas satrauc pedagogus, un tie norāda, ka stundu samazinājumu izjutīs arī skolēni, jo literatūra un lasīšana ir tas, kas attīsta daudzas komunikācijas un analīzes prasmes.

"Mums acīmredzot visai sabiedrībai pietrūkst izpratnes par to, cik valodai, rakstītai valodai, lasīšanai ir milzīga nozīme vispār mūsu domāšanas aparāta darbībā," uzskata Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Zirnīte.

Arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdes loceklis Normunds Dzintars uzskata, ka literatūra ir tas, kas attīsta daudzas prasmes. Un to nedrīkst atņemt.

"Tā ir prāta attīstīšana, jo cilvēkam jau ir svarīgi ne tik vien izlasīt, bet arī saprast, meklēt kontekstus, vilkt paralēles ar kaut ko, vērtēt, secināt, tas bagātina valodu, redzesloku. Tur jau ir ļoti daudz visa kā.

Protams, var jau runāt, ka vajag kaut ko jaunu, bet to jau nevar darīt, atņemot literatūrai stundu skaitu, tas ir noziegums, ko vispār var izdarīt," uzskata Dzintars.

Tam piekrīt arī Daiga Zirnīte. Viņa ir aktīvs pedagogs. Par savu darbu literatūrā novērtēta arī ar Ziedoņa balvu. Viņa uzskata, ka šobrīd latviešu valoda un literatūra kopumā Latvijā ir atstāta nomaļus. Viņa nespēj iedomāties, ka kādā citā valstī literatūra būtu tas priekšmets, kuram samazinātu mācību stundu skaitu.

"Es ļoti labi saprotu arī krievus šeit Latvijā. Ka viņi satraucas par savas dzimtās literatūras, kas viņiem ir tik lielas nozīmes pasaules kontekstā, viņi uztraucas, kas ar viņiem būs. Latviešiem ir tāda pašnoniecināšanās tendence. Mums nešķiet, ka mūsu valoda ir svarīga, ka mūsu kultūra, mūsu literatūra ir svarīga," vērtē Zirnīte.

Literatūru aizvietos "Drāma"

Tomēr pēc šā brīža plāna literatūras būs mazāk. To apstiprina arī jaunā mācību standarta ieviesēju "Skola 2030" literatūras eksperte Inese Lāčauniece.

Literatūras stundas varēs aizvietot jauns priekšmets – "Drāma". Tas būs mācību priekšmets vai veids, kā skolēni varēs izpausties publiski. Nav gan teikts, ka visas "Drāmas" nodarbības atvēlēs tieši literatūrai.

 Lāčauniece stāsta – skolas par to varēs lemt pašas, un drāmā varēs integrēt arī citus mācību priekšmetus.

"Skolām būs iespēja brīvi variēt, kā šos rezultātus sasniegt. Te būs dažādas iespējas, te būs kaut kāds modulis, piemēram. Kaut vai gada beigās, kad iestudē, vai skola veido kādu projektu. Tas var būt, kā jau teicu, integrēts kādā mācību priekšmetā, piemēram, literatūrā, bet ne obligāti. Un tas var būt arī atsevišķs mācību priekšmets ar ļoti nelielu stundu skaitu," uzskata eksperte.

Tomēr Normunds Dzintars no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas uzskata, ka tos elementus, ko nodrošinās jaunais mācību priekšmets "Drāma", pedagogi mācību stundās kopā ar skolēniem apgūst jau tagad. Viņš piekrīt, ka šāds priekšmets varētu būt ieviešams, bet ne gadījumā, ja aizvieto literatūras stundas.

"Te gan tad ir jāskatās, cik lietderīgs vispār ir šāds priekšmets, ko grib ieviest uz literatūras stundu rēķina. Tad vajadzētu būt tā, ka ir tā drāma, piemēram, stundu nedēļā, bet literatūrai nekas netiek atņemts. Un tad būtu tās trīs stundas, divas literatūras un vienā to, ko mēs mācāmies, mēs varam iestudēt, lai gan tā iestudēšana tāpat notiek brīžam literatūras laikā," skaidro Normunds Dzintars.

Tam piekrīt arī Daiga Zirnīte, viņa jau tagad kopā ar skolēniem iestudē lugas, liek uzstāties un mācīties dzejoļus – gandrīz to pašu, ko plānotais priekšmets.

"Es esmu teātri spēlējusi, diskusijas, sarunas veidojusi. Manās stundās ir 34 skolēni, bet mēs sarunājamies, mums ir diskusijas, sarunas, mums ir jautājumi un strīdi, skolēni paši vada stundas. Iespēju ir bezgalīgi daudz, katrs temats faktiski kā ideju maiss paveras vaļā un tikai izmanto," stāsta Zirnīte.

Tikmēr valodniece Vineta Poriņa vērš uzmanību uz to, ka brīdī, kad bērni jau tā lasa maz, tagad tas varētu notikt vēl retāk. Jo šobrīd daudziem bērniem vienīgā lasīšanas pieredze notiek tieši literatūras stundās.

"Skolēni jau tagad maz lasa, tas nav nekāds jaunums vai atklājums, un pārsvarā dzīvo viedierīcēs. Ir skaidrs, ka skolēnu valoda nebūs attīstītāka, ja vēl vairāk samazinās literatūras stundu skaitu. Un cietīs arī skolēnu domāšana un [radīsies] vēl daudzas citas problēmas," uzskata Poriņa.

VISC mierina

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks nepiekrīt, ka jaunais saturs gribētu samazināt lasītprasmes apguvi. "Tieši gribam, lai jau no 1. klases bērni lasītu pēc iespējas vairāk un būtu ieinteresēti attīstīt lasītprasmi. Bet tam nav obligāti jānotiek literatūras stundās," skaidroja Catlaks.

Viņš arī norādīja, ka priekšmeta "Drāma" stundas parasti vada literatūras skolotāji, tādējādi literatūrai būs veltīts vairāk laika nekā iepriekš. Catlaks uzsvēra, ka jaunajā saturā vēlas pastiprināt arī runātprasmi, lai tekstus ne tikai lasītu, bet arī runātu.

KONTEKSTS:

Jauno saturu skolās ieviesīs no 2020.gada. Ar reformu saistītie grozījumi paredz - 1., 4., 7. un 10.klasē mācības kompetenču pieejās būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - no 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - no 2022.gada 1.septembra.

Jaunais, kompetencēs balstītais pamatizglītības standarts vēl ir valdības gaiteņos. Zināms, ka tajā uzsvaru plānots likt uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta, beidzot 9.klasi, tādām kā matemātika, valoda, veselība un citām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti