Izglītības darbinieku arodbiedrības padomes sēdē vairākums atbalstīja mediķu iestāšanos par savām tiesībām. Taču vienlaikus secina, ka no šiem piketiem nav nekādas jēgas, tikai iztērēti resursi un laiks, jo tajos neviens neieklausās. Skolotāji gan arvien neatkāpjas no streika ieceres un līdz nākamajai nedēļai jau apzinās nozares streikot gribētāju skaitu.
Turklāt skolotājiem, piketējot jau vairākas reizes, bijusi sāpīga pieredze ar to, jo šādu protesta formu valdība ignorējot.
Tiesa gan paralēli pedagogu arodbiedrība turpinās darbu jau iesāktajā nozares izlīgšanas komisijā ar ministriju un streika procedūru uzsāks katram gadījumam, ja neizdosies panākt risinājumu. Jo arī streika pieteikšanas kārtība ir gara procedūra.
Kā zināms tad pedagogi nav mierā ar tik ilgi aprunāto un veidoto jauno atalgojuma modeli, jo nākamā gada budžetā tam ir nepietiekams finansējums. Vēl pēc sēdes skolotāju noskaņojumu papildināja Rīgas pilsētas skolu arodbiedrības vadītāja Līgita Semjonova.
Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, ka bez mediķiem un skolotājiem, līdzīgā situācijā arī citas nozares, piemēram, kultūras darbinieki, kas vēl cer, ka izdosies atrast 2,9 miljonus darba samaksas pieaugumam kā aizvadītajā gadā. Kera ieskatā vienotam lielam arodbiedrību piketam gan ir jēga.
Savukārt Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris apstiprināja, ka 3.novembra protesta pieteikums Rīgas domē trešdien pieņemts. Mediķu prasības ir nozares finansējuma palielinājums, lai samazinātu rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat arodbiedrība prasa darba samaksas paaugstinājumu visiem nozarē strādājošajiem par aptuveni 10%.
Keris gan norādījis, ka streika procedūru sāks tikai tad, ja budžeta projektā netiks risinātas minētās mediķu prasības.
Intervijā Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” Keris aicināja mediķu plānotajā sapulcē piedalīties piedalīties arī iedzīvotājus. Iepriekš aprīli arodbiedrības akcijā pulcējās arī pacienti un pensionāri. “Lai piedalītos, vajag tikai pārvarēt savu kūrumu un atnākt,” sacīja Keris.
Jau ziņots, ka LVSADA padomes sēdē nolēma rīkot protesta akciju pie Saeimas, kritizējot valsts budžeta projektu nākamajam gadam. Turklāt mediķu arodbiedrība piedāvāja pedagogiem kopā rīkot protesta akciju.
Iepriekš, vēl vasarā, LIZDA un Izglītības ministrija bija ļoti tuvu kompromisam par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa gala versiju. Taču nu abas puses atkal ir pretējās ierakumu pusēs.
Paralēli izlīguma sarunām ar ministriju arodbiedrība sākusi streika procedūru. Līdz 30.novembrim tiks apzināts streikot gribētāju skaits izglītības darbinieku arodbiedrības pašvaldību dalīborganizācijās.
Arodbiedrība nākusi klajā ar saviem aprēķiniem, kas rāda – ieviešot modeli, atalgojuma sarukums draud daudz vairāk skolotāju, nekā iepriekš informējusi ministrija. LIZDA aprēķinos ņēma vērā tikai skolotāju algas, bet ministrija – arī skolas administrācijas algas.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.
