Tas nozīmē - jo lielāks skolēnu skaits, jo lielāka pedagoga alga, bet mācību iestādēs ar mazu audzēkņu skaitu samazināsies arī pedagogu atalgojums. Tas vistiešākā veidā skars lauku un pilsētu mazās skolas un tas nozīmē, ka pedagogu atalgojums varētu samazināties par 10-15 latiem mēnesī par vienu pedagoģisko likmi.
Šādas izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju.
Ministrija vēlas panākt, lai jau šoruden izglītojamo skaita attiecība pret vienu pedagoģisko likmi lielajās pilsētās būtu 1 :10, 5 līdzšinējo 10, 2 vietā, bet novados 1: 8,3 līdzšinējo 8 vietā.
Skolotāji ar šo ieceri ir nemierā. „Ja būs šāda situācija, tad mēs virzāmies uz to, ka klasēs būs 30 un vairāk bērnu. Ja mēs domājam par kādām izmaiņām tās ir jāpieņem bērnu interesēs,” saka Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Pret ministrijas ieceri iebilst gan pašvaldību pārstāvji, gan arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kurai jāsniedz atzinums par sagatavoto projektu. „Brīdī, kad mēs sakām, ka izejam no krīzes ir iecere samazināt atalgojumu. Mēs esam pret to un kārtējo reizi pedagogi rudenī būs neapmierināti,” saka skolotāju arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško.
Skolotāji cer, ka ministrija viņos ieklausīsies un likmes netiks pārskatītas par sliktu atalgojumam. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis LTV otrdien vēl nebija gatavs pamatot iecerētas izmaiņas un solīja savu viedokli paust trešdien.
