Arodbiedrības padome gan kritizēja ministrijas pārstāves, kas bija ieradušās uz sarunu, jo viņas esot vairāk izpaudušās lekciju veidā, ne argumentējot ar konkrētiem skaitļiem. Tomēr, visticamāk, Ķīļa slimības dēļ, padome nolēma 8.maijā tikties atkārtoti, kad arī atkāroti pieprasīs skaidrojumus un lems par iespēju prasīt ministra demisiju.
Lielāko arodbiedrības sašutumu izsaukusi Ķīļa vēstule Finanšu ministrijai, no kuras noprotams, ka papildu nauda pedagogu algām un reformu īstenošanai nākamajos trīs gados netiks prasīta.
„Mēs droši vien ļoti labi saprastu ministru, ja viņš prasītu nozarei vairāk līdzekļu un viņam nedotu. Tad varētu teikt - jā, valdība vai Finanšu ministrija ir vainīga. Bet ja vispār ministrija, zinot, ka nozarē ir slikta situācija, neprasa šos līdzekļus, un atceroties, ka izglītības kvalitāte nav pazeminājusies, kaut arī darba algu [krīzes laikā] samazināja par 52% un pedagogi, ieguldot visus savus spēkus un pārstrādājoties, šo kvalitāti ir noturējušies, un tad nemeklēt šo naudu - tas ir vienkārši noziedzīgi," iepriekš skaidroja LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško.
Ministrija LIZDA pārmetumus noraida, uzsverot, ka par pienācīgu pedagogu atalgojumu cīnās un cīnīsies arī turpmāk. Vēstulē Finanšu ministrijai esot runa par budžeta bāzes izdevumiem, bet pedagogu atalgojumu plānots palielināt pedagogu motivācijas programmas ietvaros, kuras īstenošanai nepieciešamie līdzekļi ir attīstības jeb jauno politikas iniciatīvu, nevis bāzes izdevumi.
Tāpat ministrijā norāda, ka runāt par atsevišķu reformu rezultātu neesamību ir populisms - process ir jāskata kopumā, un tā galarezultāta termiņš ir pēc gada. Tiesa, daļa mehānismu stāsies spēkā jau šī gada septembrī, turklāt papildu finansējums pedagogu algām jau piešķirts pagājušajā gadā un garantēts arī vairākus gadus uz priekšu.
„Memoranda īstenošanai ir trīs puses. Tātad arī no arodbiedrības ir atkarīgs tas, cik ātri memoranda īstenošana noritēs vai nenoritēs. Tieši tas pats par darba grupām. Visās darba grupās ir LIZDAs cilvēki. Līdz ar to LIZDA var droši vien motivēt savus cilvēkus aktīvāk piedalīties, aktīvāk rosināt, un tad darba grupu rezultāti arī būtu ātrāki un redzamāki,” norādīja Evija Papule IZM Izglītības departamenta direktore.
Jau ziņots, ka LIZDA februārī pieprasīja IZM un atbildīgajām valsts amatpersonām steidzami pildīt Zinātniskās darbības likuma 33.2. pantu par ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai. Kā arī prasīja īstenot LIZDA un ministrijas Sadarbības memoranda 8.punktu par atsevišķas vienošanās noslēgšanu augstākajā izglītībā un zinātnē strādājošo cienīga atalgojuma jautājuma risināšanai, teikts arodbiedrības izplatītajā paziņojumā.
Arodbiedrība izteica neapmierinātību par "ministrijas neefektīvo un gauso darbu". Tā uzskata, ka esošā kritiskā situācija augstākās izglītības un zinātnes nozarē var apdraudēt sociālo mieru.
