''Tā ir, bet tie cilvēki, kas aizbrauca, vai viņi bēdīgi jutās? - Nē, nē. - Kāpēc jums liekas, ka savvaļas dzīvniekiem nav piemērota vieta pilsētā? Matīs?''
Pirmo un otro klašu skolēniem Rīgas Jaunajā sākumskolā sociālo zinību stunda šodien nav tāda, kā citas pārējās. Skolēni vēro un analizē filmu „Eži un lielpilsēta”. 40 minūšu garā leļļu animācijas filmiņa ir tik gara, cik viena mācību stunda, taču skolotāja Laura Cernava ik pēc pāris minūtēm to aptur un pārliecinās, ka visi viņas skolēni seko dzīvnieku piedzīvojumiem līdzi. „Eži un lielpilsēta” stāsta par meža dzīvniekiem, kas pēc ziemas miega pēkšņi pamostas pilsētā un ir spiesti pielāgoties jaunajiem apstākļiem jeb izdzīvot starp cilvēkiem.
''Labi, Lūcija? Tev ir vēl kāda ideja? - Viņi tur nevar izdzīvot, jo viņiem tur nav piemērots ēdiens, no cilvēku ēdieniem viņiem var palikt ļoti slikti, tāpēc jau nav viņiem tie ēdieni piemēroti. Piemēram, arī bērniem, viņiem nav piemērots alkohols, un dzīvniekiem arī, bet viņiem tur ielēja alkoholu iekšā spainī un viņi izdzēra.''
Brīžos, kad skolotāja aptur filmu, šķiet, ka ikvienam ir kas sakāms, un bērni aktīvi iesaistās diskusijās, bet pēc filmas beigām ir jāaizpilda speciālas darba lapas. Tajās jāatbild uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kāpēc dzīvniekam ir bīstama pilsētvide, un kāpēc dzīvnieki var apdraudēt cilvēkus. Viena no klasē aktīvākajām ir otrās klases skolniece Lūcija:
''Man ļoti patīk. Mēs skatījāmies [filmu] par dzīvniekiem, kuri iekļuva pilsētā un viņi brīnījās, kāpēc ir tā pārvērties mežs par pilsētu, un viņi domāja, kas tas tāds ir. Viņi nezināja, ka viņi ēd ēdienus, kurus viņi nedrīkst, piemēram, cepumus un vēl alkoholu, un virtuļus.''
Skolotāja uzskata, ka apgūstamā mācību viela, pasniegta bērniem izklaidējošā veidā, ilgāk paliek atmiņā. Lai gan šodien notikusi sociālo zinību stunda, materiāls esot piemērots arī dabas zinībām un ētikai.
''Tas, ko mēs mēģinām darīt, mēs mēģinām veidot starppriekšmetu saikni. Ja vienā priekšmetā par kaut ko ir runāts, tad par to turpina arī nākamajos vairāk vai mazāk. Un šis materiāls parāda, ka to var izmantot gan dabas zinībās, gan sociālajās zinībās un varbūt arī ētikā,'' saka skolotāja Cernava.
Nacionālais kino centrs kopā ar Valsts izglītības satura centru skolotājus ar jauno mācību materiālu iepazīstināja pagājušā mācību gada beigās, aprīlī. Metodiskajā materiālā „Kino skolās” kopumā iekļauta 21 Latvijā tapusi filma, kas paredzēta skolēniem visdažādākajās vecuma grupās. Kā stāsta Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, skolotāji pie Kino centra jau vērsušies ar saviem ieteikumiem, kā mācību materiālu varētu uzlabot vai papildināt.
''Mūsu pašu plānos ir šo sadaļu „Kino skolās” papildināt ar jaunām filmām, būsim ņēmuši vērā skolotāju ieteikumus, kādas filmas viņi gribētu tur atrast, un es ceru, ka tuvāko mēnešu laikā mums arī izdosies šo sadaļu papildināt līdz 30 filmām. Protams, tiks ievietotas ne tikai filmas, bet arī tiks izstrādāti šie pavadošie materiāli, metodiskie norādījumi pēc tās pašas shēmas, kāda tika izmantota jau bāzē esošajām filmām,'' klāsta Rietuma.
Rīgas Jaunajā sākumskolā materiāls lietots vairākkārt, taču, kā novērojusi skolotāja Cernava, mazāko klašu audzēkņiem tas ir nedaudz par sarežģītu. Darba lapas veidotas rakstītiem, ne drukātiem burtiem un uzdotajos jautājumos ietverti vārdi, kas mazajiem skolēniem rada neizpratni. Piemēram, Lūcija iepriekš vaicāja, kā saprast vārdu „atspoguļot” un kas īsti ir portāls „travelnews”.
''Ir daudzi vārdi, kuri nav šī vecuma bērniem domāti. Tā būtu cita auditorija. Pirmklasniekam tā ir sarežģīta valoda, viņam ir grūtāk saprast. Un šeit bija minēts, ka filmu skatās pirmās astoņas minūtes un tad uzdod bērniem jautājumus. Man šķita, viņiem būtu vienkāršāk, ka viņi skatījās un ik pēc divām minūtēm mēs [filmu] apstādinājām un pārrunājām, kas ir noticis filmā tajās divās minūtēs,'' spriež skolotāja Cernava.
Projekta autori mācību materiālus izdalījuši 450 skolotājiem visā Latvijā, tāpat ikvienam skolotājam joprojām ir iespēja tos iegūt, sazinoties ar Nacionālo kino centru vai Valsts izglītības satura centru. Jāpiebilst, ka līdzīgi projekti pašlaik tiek izmantoti Ziemeļvalstīs un Lietuvā.
