Skolotāji draud kavēt mācību gada sākumu

Skolotāji gatavi nesākt laika mācību gadu, ja valsts un atbildīgā ministrija neatrādīs trīs miljonus latu, kas trūkst skolotāju algām. Izglītības un zinātnes ministrija pirmdien paziņojusi, ka nepareizu aprēķins dēļ trūkst seši miljoni latu. Pusi summas tā atradusi savā budžetā. Bet pārējo aicina izmaksāt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī vēl pusmiljonu latu darba burtnīcām. Premjers neizslēdz arī budžeta grozījumus.

3,5 miljoni latu skolotāju algām un bērnu darba burtnīcām - tik daudz naudas IZM prasa no līdzekļiem neparedzētajiem izdevumiem. IZM savukārt aprēķinājusi, ka jau trīs miljonus latu no sava budžeta šim mērķim var atrast, bet vēl tikpat daudz naudas trūkst. Kļūda ir radusies, aprēķinot mērķdotācijas skolotājiem. „Sistēma bijā pārāk daudz atkarīga no viena ierēdņa, kuram aizejot, lietas kārtīgi netika nodotas. Jaunie cilvēki ir pieļāvuši kļūdu. Svarīgākais dotajā brīdi izdarīt visu, lai algas pedagogiem izmaksātu gan šogad, gan nākamgad,” saka Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Kā norāda premjers Valdis Dombrovskis (V), līdzekļos neparedzētiem gadījumiem prasīto 3,5 miljonu latu nav. Pēc tam, kad tiks izmaksātas kompensācijas par plūdu radītiem zaudējumiem, paliks vien nepilni 200 000 latu. Turklāt IZM jau gada sākumā bija atbilstoši jāsaplāno savi tēriņi. „Es atvainojos. Nav reālistiski prasīt no neparedzētiem gadījumiem pāri par trīs miljoniem latu, ja atlikums tur ir 197 000. Tur jāmeklē citi risinājumi. Jautājums jāskaņo ar FM un iespējamie risinājumi jāatrod. Tā ir līdzekļu pārdale IZM vai starp citām ministrijām. Nevar pilnībā izslēgt arī budžeta grozījumu scenāriju, tas ir tas, kas ar FM pašreiz ir jāizdiskutē,” uzsver valdības vadītājs.

Eksministrs Roberts Ķīlis norāda, ka jau pagājušā gadā radās bažas par līdzekļu iztrūkumu budžetā, kad tika nomainīta ministrijas vadība finanšu jomā. To būtu iespējams risināt ar grozījumiem valsts budžetā, kuri šogad netika veikti un būtiskas izmaiņas ieviesa Saeimas lēmums daļu no mācību līdzekļiem no pašvaldību pleciem uzticēt valstij.

Par to, ka problēmas ar naudu būs, Izglītības ministriju informēja arī pedagogu arodbiedrība. Tagad skolotāji neizslēdz arī iespēju rīkot protesta akciju, piemēram, nesākt jauno mācību gadu laikā.

Finanšu ministrija norāda, ka problēmas radušās arī tāpēc, ka plānotās reformas izglītības nozarē nav tikušas īstenotas. Sākotnēji bija plānots piemaksas par darbu izmaksāt tikai skolotājiem ar zemāko darba likmi. Tomēr pielikumu saņēmuši visi pedagogi. Finanšu ministrija uzskata, ka papildu naudu var iesniegt tikai kopā ar strukturālām reformām.

Izglītības un zinātnes ministrijā budžeta plānošana izmainījās pēc tam, kad no amata tika atstādināta valsts sekretāra vietniece finanšu jomā Inga Štāle par pārkāpumiem, kas tika pieļauti deviņu miljonu latu datoru iepirkumā.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti