Sadaļas Sadaļas

Krustpunktā

Skolēnu dziesmu un deju svētki: iespējamie norises scenāriji 2021.gadā

Krustpunktā

Masu vakcinācija: Procesa organizācija un tajā pieļautās kļūdas

Ilga Šuplinska: Attālināto mācību elementi paliks ikdienā arī pēc krīzes

Skolotāji Covid-19 laikā: Niecīga samaksa par papildu darbu un bailes inficēties

Kopš februāra visās Latvijas skolās ir atļautas individuālas klātienes konsultācijas, lai varētu palīdzēt skolēniem, kuriem ir mācību grūtības vai psihoemocionālas problēmas. Taču pedagogu arodbiedrība uzskata, ka valsts skolotājiem šo papildu darbu pienācīgi neatlīdzina. Daudzi arī nevēlas doties uz klātienes stundām, jo baidās inficēties ar koronavīrusu. Arodbiedrībai ir ziņas, ka no Covid-19 miruši trīs kolēģi. 

ĪSUMĀ:

Nepietiekama samaksa par konsultācijām

„Saprotiet, citreiz tiešām var tikai apbrīnot ministrijas darbinieku jaunradi, kā var izdomāt dažādus veidus, kā likt vēl vairāk strādāt, ka tik kaut ko par daudz nesamaksā tam pedagogam,”

intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skolotāji Covid-19 laikā: Niecīga samaksa par papildu darbu un bailes inficētiesBaiba Runce

Arodbiedrība regulāri ceļ trauksmi par skolotāju pārslodzi pandēmijas laikā un martā ir vērsusies Valsts darba inspekcijā ar lūgumu izvērtēt individuālo konsultāciju apmaksas apmēru pedagogiem. 

„Ministrija joprojām diezgan spītīgi pieturas pie tā, ka skolotājs nevar saņemt samaksu par šīm individuālajām konsultācijām kā par virsstundām, ja viņš šīs konsultācijas sniedz jau virs tarificētajām šīm 40 darba stundām nedēļām, viņi saka – nē,” pastāstīja Vanaga.

Virsstundas nozīmētu samaksu dubultā, bet Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka individuālās konsultācijas ir papildu darbs, par kuru var piemaksāt līdz 30% no darba algas. Arodbiedrībā norādīja, ka daļa pedagogu pašlaik strādā 12–15 stundas dienā un piemaksa vairs nav pietiekama motivācija. Daži no konsultāciju sniegšanas pat atteikušies. 

Savukārt izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka skolotāja profesijā nav iespējams saskaitīt virsstundas:

„Ja mēs runājam par skolotāju, kas strādā ar ambīciju un pēc labākās sirdsapziņas, – tas ir darbs 24 stundas diennaktī.”

Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” Šuplinska izteicās, ka konsultāciju apmaksai ir novirzīti 12 miljoni eiro. Tie paredzēti, lai nodrošinātu maksimāli 10 konsultācijas uz vienu slodzi. Ministre izteicās, ka nevis ministrija, bet skolas dibinātājs (darba devējs) var lemt par virsstundu apmaksu. „Ja dibinātājs redz, ka tās veidojas kā virsstundas, tad var izmaksāt no piešķirtās naudas,” sacīja Šuplinska.

LIZDA aicinājusi biedrus fiksēt reālo slodzi un pieļauj, ka vērsīsies tiesā. 

Kas veicina pedagoga izdegšanu

Attālinātās konsultācijas galvenokārt ieviesa, lai palīdzētu skolēniem ar psihoemocionālām problēmām. LIZDA uzsvērusi – psihoemocionālais atbalsts vajadzīgs arī pašiem pedagogiem. Šogad veiktais pētījums atklāja, ka trešdaļa pedagogu cieš no profesionālās izdegšanas, gandrīz puse piecu gadu laikā vēlētos pamest profesiju. „Prasīt – palīdzi citam, ja tev pašam palīdzība jau ir vajadzīga aizvakar, es domāju, ka mēs varam nesasniegt rezultātu un drīzāk vēl vairāk pasliktināt pedagoga emocionālo veselību,” komentēja arodbiedrības vadītāja.

Bailēs no sabiedrības nosodījuma paši pedagogi nelabprāt runā par problēmām. „Jo tad sabiedrība nereti vien mēdz reaģēt – kas tad tu par profesionāli, ka tu netiec galā?” piebilda Vanaga.

Arī Latvijas Radio intervētā mākslas skolotāja vēlas palikt anonīma, viņas balss ir mainīta. Viņa uzskata, ka profesionālo izdegšanu veicina divas lietas – pārslodze un tas, ka pedagoga darbu nenovērtē.

„Daudzi saka, jā, nevar strādāt par skolotāju, ja tikai atalgojums, atalgojums… Nevar arī būt tā, ka šī profesija ir nonivelēta un nav pietiekami atalgota,” uzsvēra pedagoģe.

Skolotāja pastāstīja, ka pandēmijas laikā slodze ir palielinājusies pavisam noteikti – audzēkņu darbi ienāk brīvdienās, darbadienu vakaros jāsazinās ar to bērnu vecākiem, kuri nav pieslēgušies tiešsaistes stundai vai kuriem jāizskaidro uzdevumi. 

Papildu spriedzi rada ministrijas steigā pieņemtie lēmumi. 

„Plānot āra stundas, jā, vajadzīgs, bet tas nav bieži vien iespējams. Nestrādājot ikdienā darbu, nevar arī otra vietā plānot šo darbu. Jāņem vērā arī laika apstākļi. Otrs, ne visām skolām ir šie brīvie laukumi, āra teritorijas, kur varēs novietot visu ikdienai nepieciešamo, arī nokļūšana uz mācību iestādi un no tās… tas rada atkal papildu spriedzi,” klāstīja skolotāja.

Bailes saslimt ar Covid-19

Arodbiedrībā pastāstīja, ka skolotāji arī baidās inficēties ar Covid-19, bet pašvaldībās ar zemu infekcijas izplatību mācības ir atsākušās. Vairāki pedagogi smagi slimojuši. Trīs arodbiedrības biedri miruši, viens no viņiem – Pamūšas speciālajā internātpamatskolā Bauskas novadā. 

Skolas direktore Aelita Naumane norādīja, ka vairāki skolas darbinieki ar Covid-19 slimoja decembrī – svētku laikā, tāpēc no janvāra katru ceturtdienu veikti siekalu testi. 

Nakts aukles tests sākotnēji bija negatīvs. „Un viņai palika svētdien slikti, bet, tā kā tests bija negatīvs, viņa nebija iedomājusies, ka viņai varētu būt Covid-19. Un ļoti, ļoti slikti palika pirmdien, un otrdien viņu aizveda uz slimnīcu, un otrdien viņa arī slimnīcā nomira. Jo izmērot šo skābekļa līmeni asinīs, tur bija tā, ka bija zem kritiskās robežas, cilvēku nevarēja glābt,” stāstīja Naumane.

Sekas joprojām jūt arī citi kolēģi. 

„Nu, skolotāji un darbinieki uztvēra ārkārtīgi negatīvi, sāka man rakstīt visādas sūdzības, ka mums ir jāstrādā, ka speciālām skolām ir jāstrādā, bērni staigā bez maskām, jo viņi ir speciālie bērni. Ko es šobrīd esmu ievērojusi, ka pastiprināti ņem slimības lapas.

Tad, kad nomira auklīte, sākās panikas lēkmes, bet es arī saprotu, ka viņi ir morāli ārkārtīgi noguruši, ilgstoši ārstējas, un arī izdegšanas sindroms parādās.

(..) Mums jau arī ir tādi cienījami vecuma skolotāji, un galu galā cilvēkiem ap 60 gadiem – jebkuram ir kaut kāda veselības problēma,” stāstīja Naumane.

Pedagogi vēlas pēc iespējas ātrāk saņemt vakcīnas. 

„Sporta skolotājs, piemēram, paziņoja, ka neies uz darbu, strādās attālināti,” norādīja Naumane.

Nacionālais veselības dienests Pamūšas speciālās skolas darbinieku ātrāku vakcinēšanu atteicis, savukārt Bauskas vakcinēšanās punkts bijis pretimnākošs, un šobrīd vakcīnas tomēr saņēmuši 13 audzinātāji un aprūpētāji.

Veselības ministrijas plānos pirmskolas un speciālo izglītības iestāžu darbiniekus paredzēts vakcinēt no 12. aprīļa. Pārējie pedagogi vakcīnas saņemtu maijā.

Uz jautājumu, ko darīt skolotājiem, kuri baidās inficēties, izglītības ministre atbildēja ar pretjautājumu:

„Godīgi sakot, jūs man varētu nosaukt konkrētu skolu, es sazvanītu šo skolu un pārliecinātos. (..) Mēs runājām un jautājām, neviena skola nenosauca šādu skolotāju.”

Šādai situācijai esot noteikumos iestrādāts risinājums – ja objektīvu apstākļu dēļ skolotājs nevar strādāt klātienē un citādi organizēt darbu nav iespējams, skola turpina attālinātās mācības.

Skolotājiem arī ir pieejams atbalsts Izglītības un kvalitātes valsts dienesta īstenotajā projektā „Pumpurs”. Patlaban tiek izskatīti arī citi atbalsta piedāvājumi, taču problēma esot dziļāka. „Cilvēkiem nav iemācīta pamatprasme pašpalīdzībai, kas izriet ne tikai no skolotāja profesijas, bet no jebkuras profesijas. Un tieši tāpēc tas viens no iespējamajiem scenārijiem, kā tas attīstīsies turpmāk, ir šie pirmie pašpalīdzības kursi, kas ir izstrādāti skolēniem, skolotājiem un vecākiem,” norādīja izglītības un zinātnes ministre. Viņa piekrita, ka tūlītēja risinājuma nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt